RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Nedēļas sākumā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") devās uz Briseli, lai apspriestu ES ilgtermiņa budžetu ar Eiropas Padomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu, vēsta Diena.
Tikšanās notika pirms samita, kas paredzēts 20. februārī. Tajā plānots apspriest Eiropas Komisijas un EP prezidentes Somijas ierosinātos budžeta grozījumus.
Viens sarukums lielāks nekā cits
Pēc tikšanās Kariņš atzīmēja, ka patlaban būtu grūti prognozēt, vai 20. februārī dalībvalstis vienosies.
Politiķis atzina, ka joprojām vērojama virkne pretrunu, kas vēl joprojām nav pārvarētas. Pēc viņa domām, vispirms ir jāvienojas par budžeta kopējo apjomu, par summām, kas tiks atvēlētas dažādām prioritātēm, kā finansējums tiks sadalīts starp valstīm.
Šajā plānošanas periodā Latvijas finansējums saliedētības politikas ietvaros sastāda 4,9 miljardus eiro. Nākamajā ilgtermiņa budžetā EK ierosina piešķirt Latvijai 4,3 miljardus eiro, bet Somija – tikai 3,7 miljardus. Latvijas kopējais finansējums sastādīs 7-7,7 miljardus.
Krass samazinājums
Latvija neatbalsta EK ierosinājumu samazināt valstij paredzēto finansējumu saliedētības politikas ietvaros par 13% - divreiz vairāk nekā sagādāja Lielbritānijas izstāšanās no ES (6%). Tāpat Latvijai ir nepieņemams ierosinājums samazināt ES fondu līdzfinansējumu mazāk attīstītu reģionu kategorijai no 85 līdz 70%, kā arī izmaiņas PVN pielietojuma kārtībā.
EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka ES neatbalstīs dalībvalstu finansējuma samazināšanu lielākā apjomā nekā piedāvā pati Eiropas Komisija.
Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Inese Allika atgādināja, ka Latvijas IKP uz vienu cilvēku ir pieaudzis attiecībā uz vidējo līmeni ES, sasniedzot 70%, tāpēc valsts finansējuma samazināšana no Saliedētības fonda ir likumsakarīga. Fonds paredzēts valstīm, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90% no vidējā rādītāja ES, bet finansējumu 80% apmērā no tā saņem reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā 70% no vidējā rādītāja ES. Tiesa, jāņem vērā, ka saliedētības politikas ietvaros dažas valstis sadalītas vairākos reģionos, bet Latvija veido vienu reģionu.
Vienlaikus Allika uzsvēra, ka pat sliktākajā gadījumā Latvija no ES saņems vairāk nekā maksā kopējā budžetā. Šajā plānošanas periodā valsts saņēma 4,2 eiro par katru iemaksāto eiro, bet nākamajā, ņemot vērā tagadējās vienošanās, saņems aptuveni 2,8-3 eiro.
Ņemot vērā IKP pieaugumu, būtiski samazināsies finansējums no Saliedētības fonda visām Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīm. Saskaņā ar EK ierosinājumu finansējums Latvijai saruks par 13%, bet Lietuvai un Igaunijai – par 24%.
Savukārt Somija, kas ieņem EP prezidenta vietu, iesaka samazināt finansējumu Latvijai saliedētības politikas ietvaros par 24%.
Piecpadsmit valstis iebilst
Saskaņā ar EK ierosinājumu, nākamajā periodā no Saliedētības fonda vairāk saņems Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Itālija, Somija un Kipra. Paskaidrojot, kāpēc bagātā Somija saņems vairāk nekā agrāk, Allika konstatēja, ka valsts sadalīta vairākos reģionos, un pieaugums nodrošināts uz valsts attālināto apgabalu rēķina, kas nopietni atpaliek no Eiropas vidējā labklājības līmeņa.
Pret finansējuma ierobežojumu tā saucamajā saliedētības draugu samitā 1. februārī Portugālē iebilda piecpadsmit valstis: Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Ungārija.
Kopīgajā deklarācijā teikts, ka atpaliekošajiem reģioniem paredzēto investīciju krass sarukums nav pieņemams, jo atpalicība joprojām ir liela un vēl joprojām nav pilnībā pārvarētas krīzes sekas.
Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība"), kura piedalījās "saliedētības draugu samitā", akcentēja, ka Latvija saliedētības politiku uzskata par iespēju stimulēt ekonomisko izaugsmi un īstenot uz klimatiski neitrālu, stabilu un mūsdienīgu attīstību vērstas iniciatīvas.
Viņa ir pārliecināta: ES ambiciozos klimatiskos mērķus iespējams īstenot tikai nodrošinot pietiekamu saliedētības politikas finansējumu un kopīgu lauksaimniecības politiku.
Pēc viņas vārdiem, Latvijas mērķis ir saglabāt pašreizējo finansējumu no Saliedētības fonda, taču, ja to panākt neizdosies, panākt pēc iespējas mazāku sarukumu. Vienlaikus politiķe konstatēja, ka ir ļoti sarežģīti diskutēt par ES ilgtermiņa budžetu, jo Somijas piedāvājums, kas Latvijai ir vēl neizdevīgāks no saliedētības politikas viedokļa, ir daudz labvēlīgāks fermeriem nekā EK plāns.
