RĪGA, 29. janvāris — Sputnik. Finanšu nozares "kapitālā remonta" rezultātā Latvija zaudējusi 9 miljardus eiro nerezidentu naudas. Taču "nepareizā" kapitāla svinīgā padzīšana nav nodrošinājusi "pareizo" investīciju pieplūdumu, lai arī Latvijas premjerministrs ir ASV pilsonis, norādīja Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja "Moneyval" publicēja pārskatu, kurā uzlabots Latvijas vērtējums darbā pie 112 rekomendāciju izpildes. Februārī Parīzē notiks Moneyval plenārsēde, kurā varētu tikt pieņemts lēmums par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās konstatēti stratēģiskie pārkāpumi cīņā pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, - tā saucamajā "pelēkajā sarakstā". Taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa uzskata, ka no tehniskās atbilstības viedokļa tam patlaban nav pamata.
Saeimas deputāts no "Saskaņas" Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot Monayval ziņojumu, atzīmēja, ka it kā jau vajadzētu priecāties, taču "iznāk muļķīgi, grozi, kā gribi".
"Pāris gadus ilgā "kapitālā finanšu remonta" rezultātā Latvija zaudējusi 9 miljardus eiro nerezidentu naudas. Pie mums ekonomika it kā ir būvēta uz tirgus ekonomikas, kapitālisma principiem un tā tālāk. Šie principi pauž: kapitāls ir laba lieta! To vajag piesaistīt, likt lietā, investēt, radīt darba vietas utt. Tas ir, zaudēt kapitālu – tas ir slikti! Bet padzīt – ne tikai slikti, bet arī muļķīgi," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook un atzīmēja, ka pēdējo 20 gadu laikā finanšu nozari kontrolējuši ministri no "Jaunā laika"/"Vienotības".
Dombrovskis konstatēja: nav manāms, ka nepareizā" kapitāla svinīgā padzīšana būtu veicinājusi "pareizā" kapitāla un investīciju pieplūdumu. "Un tas notiek, lai arī mūsu premjerministrs ir ASV pilsonis, un arī prezidents lielāko daļu mūža nav nodzīvojis Latvijā," piebilda politiķis.
"Kas iznācis rezultātā? Kompānijas, kas strādā tranzīta biznesā, starptautiskajā tirdzniecībā ar trešajām valstīm, saka, ka ir gandrīz neiespējami strādāt ar Latvijas bankām. Viņi mūsu bankām ir pārlieku riskanti klienti. Tad viņi atver kontus Austrijas un Šveices bankās un strādā ar tām. Stāsta, ka tās Austrijas bankas viņiem pat piedāvājušas latviešu menedžerus. Austrijā. Tāds, lūk, kārtējais "panākumu stāsts" "Vienotības" stilā," piezīmēja Dombrovskis.
Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.
Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.
Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.
