RĪGA, 26. janvāris — Sputnik. Ceturtdien, 23.janvārī fiziķi, tostarp arī vairāki Nobela prēmijas laureāti pārbīdīja tā saucamo Pastartdienas pulksteni par 20 sekundēm uz priekšu. Projekts, ko 1947.gadā izgudroja Alberts Einšteins, atspoguļo globālās katastrofas risku, kuras rezultātā cilvēce par pazust to Zemes virsas. Zinātnieki uzskata: pasaules līderu nespēja tikt galā ar kodolkonflikta, klimata pārmaiņu un kiberkaru risku, tāpēc tuvāks nekā jebkad ir neatgriešanās punkts. Par planētas bojāejas galvenajiem riskiem portālā RIA Novosti stāsta Alfija Jeņikejeva.
Uz kraujas melu laukā
"Pastardienas pulkstenis" pirmi reizi parādījās uz zinātniskā žurnāla Bulletin of the Atomic Scientists vāka 1947.gadā. Toreiz tas rādīja septiņas minūtes līdz pusnaktij – globālās katastrofas brīdim. Nākamo septiņu gadu desmitu laikā cilvēces bojāeja te tuvojās, te attālinājās kā, piemēram, 1991.gadā, kad PSRS un ASV parakstīja līgumu par stratēģiskā bruņojuma ierobežojumu. Pēdējo astoņu gadu laikā zinātnieki bīdīja liktenīgos pulksteņrādītājus tikai uz priekšu. Tagad tie rāda: līdz pusnaktij palikušas tikai simt sekundas. Tik tuvu glabālajai katastrofai cilvēce vēl nekad nav bijusi.
Iespējamā Armagedona galvenie iemesli ir vecie – kodolkarš un klimata pārmaiņas. Taču tagad draudi ir jūtamāki, atzīmēja eksperti. Saasinājušies konflikti ap Irānas un Ziemeļkorejas kodolprogrammām, kari kibertelpā situāciju tikai padziļina. Arī klimatisko problēmu jomā valdības nedara pietiekami daudz.
Bulletin of the Atomic Scientists prezidente Reičela Bronzone konstatēja, ka patlaban cilvēce ir nonākusi tiktāl, ka jebkura kļūda vai kavēšanās draud ar nāvi. Tāpēc pētnieki iesaka lielvalstīm, kuru rīcībā ir kodolieroči, samazināt to arsenālus, ierobežot kaujas galviņu modernizācijas programmas un sākt dialogu par kiberkariem un kodolieroču likvidāciju. Tāpat nepieciešams ierobežot kodolieroču izplatīšanos Tuvajos Austrumos. Zinātnieki ir pārliecināti arī par to, ka globālo sasilšanu ir reāli palēnināt, ja ātri nomainīt pasaules enerģētisko sistēmu un palīdzēt jaunattīstības valstīm atteikties no fosilās degvielas.
Vispārējs karš
Pētnieki no Austrālijas uzskata, ka cilvēce var iet bojā jau līdz 2050.gadam neatgriezenisku klimata pārmaiņu dēļ. Pašreizējais ogļskābās gāzes izmešu apjoms cilvēka darbības rezultātā pārsniedz četrdesmit miljardus tonnu. Nākotnē šie skaitļi tikai pieaugs un līdz 2030.gadam sasniegs maksimālos pieļaujamos rādītājus, pēc kuru sasniegšanas klimatiskā katastrofa kļūs neizbēgama.
Šis scenārijs paredz, ka gadsimta vidū gaisa vidējā temperatūra uz planētas pieaugs par trim gādiem pēc Celcija skalas. Tas paātrinās mūžīgā sasaluma kušanu Arktikā, pie nopietna sausuma un tropisko mežu bojāejas Amazones baseinā. Plūdi un mežu ugunsgrēki kļūs biežāki visā pasaulē, treša daļa Zemes pārvērtīsies par tuksnesi. Milzīgs skaits cilvēku ies bojā, izdzīvojušie sāks bruņotus konfliktus par resursiem. Tas var novest pie civilizācijas bojāejas.
Līdzīgu scenāriju apraksta arī zinātnieki ASV un Dienvidāfrikā. Viņi izanalizējuši datus par pēdējiem četrdesmit gadiem – enerģijas patēriņu, planētas virsmas temperatūru, iedzīvotāju pieaugumu, polāro ledu masu, IKP un ogļskābās gāzes izmešus. Ja nekas netiks darīts, Zeme drīz pārvērtīsies par "siltumnīcu", uz kuras dzīvot būs neiespējami. Zinātnieku rakstu, ko publicēja žurnāls Bioscience, parakstījuši vairāk nekā 11 tūkstoši pētnieku no 153 pasaules valstīm.
Nezināmu slimību epidēmijas
Pasaules veselības organizācijas eksperti prognozē, ka jau tuvākajos gados cilvēce saskarsies ar pagaidām nezināmu patogēnu radītas slimības pandēmiju. Domājams, tā aiznesīs vismaz simt miljonu cilvēku dzīvības.
Džona Hopkinsa universitātes zinātnieki precizēja: iespējams, pandēmiju provocēs elpceļu vīrusi – radinieki tiem, kuri izraisa parastas iesnas. Atšķirībā no Zikas un Ebolas vīrusiem, tie izplatās pa gaisu un visai ātri spēj izplatīties visā pasaulē. Par ticamākajiem kandidātiem pētnieki uzskata RNS vīrusus, kuru mutācijas notiek visātrāk. Pie šīs grupas pieder arī koronavīruss 2019-nCoV, kas izraisījis pašreizējo uzliesmojumu Ķīnā.
Jaunā slimība būs lipīga līdz pirmo simptomu izpausmēm, un lielākajai daļai planētas iedzīvotāju nebūs imunitātes pret tās ierosinātāju. Pandēmijas sākumā cilvēces rīcībā nebūs ne piemērotu zāļu, ne profilakses metožu. Pētnieki cer, ka epidemiologi spēs ātri reaģēt uz nezināmo patogēnu un mirstības līmenis nebūs liels, lai arī būtisks, ņemot vērā saslimušo skaitu.
Jaunzēlandes zinātnieki iesaka glābties no patogēniem Austrālijā, Jaunzēlandē un Islandē, ja infekcijas izplatīšanos neizdosies kontrolēt. Šīm valstīm nav sauszemes robežu ar citām valstīm. Tām ir viss nepieciešamais pārtikas produktu ražošanai, tās ir enerģētiski neatkarīgas, uzsver petnieki.
Nākamā civilizācija?
Tiesa, pētnieki uzskata, ka Zemes biosfēra neies bojā pilnībā, pat kosmiskas katastrofas, piemēram, meteorīta trieciena rezultātā. Līdzās trauslajiem zīdītājiem uz Zemes sastopami organismi, kas spēj izdzīvot pat nelabvēlīgākajos apstākļos. Pārsvarā tās ir baktērijas, arheji, daži vēžveidīgie, kukaiņi un tārpi. Tie kļūs par dzīvības pamatu uz Zemes, ja ies bojā lielie faunas un floras pārstāvji.
