RĪGA, 10. janvāris – Sputnik. Latvija negrasās sekot Igaunijas piemēram un rosināt teritoriālos jautājumus attiecībās ar KF. Robežlīgums ir ratificēts, visi demarkācijas darbi ir pabeigti, iemesla diskusijas atjaunošanai nav, paziņojas Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs Latvijas Radio 4 raidījuma "Darbības personas" ēterā.
"Mūsu Saeima ir ratificējusi robežlīgumu, mēs esam pabeiguši arī visus tehniskos darbus robežas demarkācijā. Tātad apmainījāmies ar oficiālām notām par robežas atzīšanu ne vien juridiski, bet arī tehniski," sacīja Rinkēvičs, komentējot jautājumu par iespējamo diskusiju atjaunošanu saistībā ar Pitalovu (Abreni). Ministrs paziņoja, ka neredz "nekādus iemeslus jauniem jautājumiem darba dienas kārtībā – ārpolitikā un iekšpolitikā".
Atgādināsim, ka, saskaņā ar 1920. gada 11. augustā Rīgā parakstītā miera līguma nosacījumiem, Padomju Krievijas atdeva Latvijas Republikai lielu daļu Ostrovas apriņķa un Pitalovu, kura ieguva nosaukumu Abrene. 1992. gada sākumā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, valsts varasiestādes paziņoja, ka neatzīst "Abrenes aneksiju". Tādēļ vairāk nekā 15 gadu garumā Krievija un Latvija nevarēja noslēgt robežlīgumu.
2007. gadā Latvija atteicās no teritoriālajām pretenzijām, kas arī ļāva beigās noslēgt robežlīgumu. Pēc toreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas sacītā, Latvijai nācās atkāpties dalības NATO un ES dēļ, kas paredz, ka valstij nedrīkst būt nenokārtoti teritoriālie strīdi ar trešajām valstīm.
Rinkēvičs attiecībā uz 1920. gada miera līgumu starp Latviju un Padomju Krieviju, ka Baltijas valstij šogad nekas netraucē atzīmēt tā simtgadi. "Mēs šo datumu atzīmēsim, taču nesaistot mūsdienu robežas jautājumus ar šo dokumentu," piebilda viņš.
Igaunijā pēdējā laikā dažu politisko partiju pārstāvji un valdības locekļi izteikuši virkni paziņojumu attiecībā uz Tartu Miera līgumu. Saskaņā ar 1920. gadā parakstīto dokumentu starp Igauniju un Padomju Krieviju, Igaunijai tika nodota daļa vēsturiski Krievijas zemju – Ivangoroda ar tās rajonu (esošā Ivangoroda Ļeņingradas apgabalā) un liela daļaPečoru novada (esošais Pleskavas apgabala Pečoru rajons). Igaunijā to uzskata par spēkā esošu, savukārt KF vērtē to kā vēsturisku dokumentu, kurš ir zaudējis spēku. Atsauce uz Tartu līgumu robežlīgumā kļuva par iemeslu, kura dēļ Krievija atteicās parakstīt dokumentu. Izlabotais variants, kur bija teikts, ka pusēm nav nekādu teritoriālo pretenziju vienai pret otru, tā arī netika ratificēts.
Saskaņā ar neseno Igaunijas parlamenta spīkera Hena Pilluāsa paziņojumu, valdošās koalīcijas pozīcija sastāv tajā, ka "mēs nevirzīsimies uz priekšu robežlīguma ratifikācijā", jo tam "būs milzīgas juridiskas sekas". "Pirmkārt mēs anulēsim Tartu Miera līgumu. Līdz ar to tiks anulēta arī mūsu tiesību pēctecība, kas nozīmēs automātisku mūsu pilsoņu sastāva izmaiņas un tā tālāk. Tas ir ļoti bīstams ceļš," pateica Pilluāss.
