RĪGA, 9. janvāris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Abi Rīgas vicemēri – Druvis Kleins un Anna Vladova – 8. janvārī uzstājās ar paziņojumu par neuzticības izteikšanu savam koalīcijas partnerim – galvaspilsētas mēram no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegam Burovam. Pats viņš tobrīd atradās izbraukumā – atzīmēja Spāru svētkus Mežaparka estrādē.
"Saskaņas" frakcijas un bloka "Rīgai!" deputāti savāca 20 parakstus pieprasījumam sasaukt domes ārkārtas sēdi un izskatīt jautājumu par neuzticības izteikšanu Rīgas mēram Oļegam Burovam. Sekojošajā preses brīfingā tika vairākas reizes paziņots: puses uzskata, ka domes koalīcija ir darbspējīga, neviens negrasās to pamest, taču trešajam koalīcijas partnerim - "Gods kalpot Rīgai" – jāpieņem lēmums par mēra nomainīšanu. Turklāt pret pašu Oļegu Burovu "darījumu partneriem" arī nav nekādu pretenziju – viņu ciena kā profesionāli un kā cilvēku.
Starp bloka "Rīgai!" izvirzītajām apsūdzībām vicemērs Druvis Kleins uzskaitīja sekojošos: mērs pārkāpis novembrī noslēgtās vienošanās, uz kuru pamata bloks pievienojās koalīcijai. Tiešāk: šī gada budžeta projektā nav iekļauta maternitātes pabalsta dubultošana, nav izveidota ģimenes lietu un demogrāfijas komisija, nekas nav izdarīts bērnudārzu rindu samazināšanai.
No Annas Vladovas (vicemērs no "Saskaņas") izskanēja pārmetumi nespējā izveidot normālu mijiedarbību ar koalīcijas partneriem, tāpat viņa paziņoja, ka nav atrisināta problēma ar Brasas tiltu, budžeta projektā paredzēti sociālo programmu un transporta atvieglojumu samazinājumi.
Vērts atzīmēt, pirms dažām dienām pašvaldības vadība atcēla abu vicemēru lēmumu par kadru jautājumiem.
Pilsētas attīstības departamenta vadībā pēc Annas Vladovas piedāvājuma bija jānorīko Emīls Jakrins (viņa arī norīkoja viņu, izmantojot brīdi, kad pats mērs atradās atvaļinājumā), taču, atgriežoties darbā, Oļegs Burovs atcēla šo lēmumu.
Savukārt vicemērs Druvis Kleins vēlējās veikt kadru izmaiņas uzņēmuma "Rīgas satiksme" padomē – taču ar domes izpilddirektora Jura Radzeviča lēmumu "status quo" tika atjaunots. Kleins, skaidrojot iemeslus, kādēļ viņam nedeva veikt izmaiņas padomē, pateica sekojošo: "Tas, kas šobrīd notiek, apstiprina, ka man izrādījusies taisnība. Nevienam nav noslēpums, ka šogad beidzas "Rīgas Karte" līgums. Šī līguma apjoms ir ne vairāk, ne mazāk, kā 100 miljoni eiro nākamajiem pieciem gadiem. Un konkrēti cilvēki ir ieinteresēti tajā, lai līgums turpinātos tāds, kāds tas ir."
Pats mērs Oļegs Burovs tiešā veidā saista savu iespējamo nocelšanu no amata ar konfliktu ar Annu Vladovu. Jo, redziet, Jakrina norīkošanas jautājums izrādījies pārāk svarīgs. Komentējot situāciju, viņš pateica: "Ja partija pieņems lēmumu, ka mani ir jāatsauc no mēra amata, es, būdams paklausīgs partijas loceklis, pakļaušos." Taču viņš paziņoja, ka "grasās strādāt rīdzinieku labā, nevis atsevišķu grupējumu vai atsevišķu pelēko kardinālu, neredzamās frontes cīnītāju labā".
Pirmdien sēdē tiksies partijas "Gods kalpot Rīgai" vadība, kurā tiks pieņemts gala lēmums par to, kā rīkoties tālāk. Mainīt mēru "pēc partneru lūguma" vai nemainīt.
Iepriekš, spriežot pēc visa, jautājumu nevarēs neapspriest savā starpā Briselē bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs un partijas GKR priekšsēdētājs Andris Ameriks. kad galvaspilsētu vadīja viņi, koalīcija demonstrēja daudz labākas sadarbības spējas.
Iniciēt jautājumu par mēra nocelšanu no posteņa var 20 domes deputāti. Taču nocelt no amata mēru var tikai tad, ja "par" šo lēmumu nobalsos vismaz 31 domes deputāts. "Neatkarīgo deputātu frakcijas" četrinieks, bijušie "Saskaņas" locekļi, acīmredzot, atbalstīs Burova nocelšanu no posteņa, taču tas neatrisina problēmas. Lai noceltu mēru garantēti, nepieciešams GKR deputātu atbalsts. Vai opozīcijas. Taču domes opozīcijas var vispār ignorēt sēdi, jo, redziet, "tās ir koalīcijas iekšējās domstarpības", vai arī pieprasīt pie reizes nocelt no posteņiem arī vicemērus.
Variantu skaits ir neierobežots, tikmēr Rīgas dome plānoja apstiprināt budžetu 29. janvārī. Acīmredzot, tagad viss tiks atlikts.
