RĪGA, 8. janvāris – Sputnik. Kādas izmaiņas Latvijas Pensiju sistēmā ir stājušās spēkā 2020. gadā, izpētījusi avīze "Segodņa Ņedeļa".
Arvien augstāk un augstāk
No šī gada Latvijā kārtējo reizi par trim mēnešiem palielināts pensionēšanās vecums. Tagad tiesības doties pensijā ir personām, kuras ir sasniegušas 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.
Cilvēki, kuru apdrošināšanas stāžs sastāda ne mazāk par 30 gadiem, pensijā var doties priekšlaicīgi – par diviem gadiem ātrāk. Šogad pirmstermiņa pensionēšanās tiesības būs personām, kas sasniegs 61 gada un 9 mēnešu vecumu.
Atgādināsim, ka no 2014. gada pensionēšanās vecumu Latvijā katru gadu sāka celt par trim mēnešiem, kamēr 2025. gadā tas nebūs sasniedzis 65 gadus.
Simboliska izaugsme
No jaunā gada Latvijā ir palielinājušās minimālās pensijas. Minimālās pensijas apmērs vairs netiks saistīts ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (64,03 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro). Tagad minimālo pensiju aprēķinās pamatojoties uz valdības apstiprināto aprēķina bāzi. Plānots, ka šī bāze sastādīs 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro.
Minimālās vecuma pensijas palielinājums skars 20,5 tūkstošus cilvēku, un plānots, ka aprēķinātā pensija viņiem tiks palielināta vidēji par 7 eiro.
Trīs varianti
No šī gada Latvijas iedzīvotāji varēs atstāt mantojumā savu otrā pensiju līmeņa kapitālu. Šo izvēli var izdarīt cilvēki, kuri vēl nesaņem vecuma pensiju, nosakot, kā tiks izmantots viņu pensiju kapitāls nāves gadījumā pirms pensionēšanās vecuma.
Gandrīz 1,3 miljonam otrā pensiju līmeņa dalībniekiem tagad ir iespēja izvēlēties vienu no trim variantiem. Var atstāt savus uzkrājumus mantojumā, pievienot tos cita cilvēka otrā pensiju līmeņa kapitālam vai ieskaitīt to speciālā valsts pensiju budžetā.
Ja cilvēks neizvēlēsies nevienu no augstākminētajiem variantiem, viņa uzkrājumi nāves gadījumā tiks ieskaitīti speciālā valsts pensiju budžetā un ņemti vērā pensiju aprēķinā gadījumā, ja nomirst apgādnieks, uz kuras saņemšanu drīkstēs pretendēt viņa ģimenes locekļi. Ja mirušajam nebūs radinieku, kuriem ir tiesības saņemt pensiju sakarā ar apgādnieka zaudēšanu, uzkrātais kapitāls tiks izmantots pensiju izmaksāšanai esošajiem pensionāriem.
Latvijas Pensionāru federācija lūdz valdību piešķirt šādu jaunu atvieglojumu – atļaut doties priekšlaicīgā pensijā cilvēkiem, kuri audzinājuši bērnus, par pieciem gadiem agrāk. Aktīvisti uzskata, ka tas sniegs būtisku atbalstu vecākiem un var pozitīvi ietekmēt demogrāfijas rādītājus.
