RĪGA, 7. janvāris – Sputnik. Varšava likumdošanas līmenī grasās aizliegt Krievijai traktēt vēsturi "pēc tās uzskatiem", uzrakstīja savā Twitter lapā Seima vicespīkere Malgožata Kidava-Bloņska.
Pēc viņas sacītā, likumprojektu par "Krievijas iespējamā centiena sagrozīt vēsturi un Polijas nomelnošanas novēršanu" skatīs nākamajā Seima sēdē.
"Lai ciņa pret meliem par Poliju un vēsturi nestu augļus, tā ir jāveic pastāvīgi un cītīgi," paziņoja Kidava-Bloņska.
Walka z kłamstwem na temat Polski i historii musi być spójna i mocna, by była skuteczna. Na najbliższym posiedzeniu Sejmu przedstawię projekt uchwały ws. rosyjskiej propagandy oczerniającej Polskę. Musimy wypracować jednolite stanowisko w obronie dobrego imienia naszego kraju!
— M. Kidawa-Błońska (@M_K_Blonska) 4 января 2020 г.
Patlaban parlamenta Ārpolitikas komiteja strādā pie attiecīgā dokumenta, paziņoja partijas "Likums un taisnīgums" frakcijas vadītājs Rišards Terļeckis. Pēc viņa sacītā, dokumenta sagatavošanu plānots pabeigt 8. janvārī.
Politologs un vēsturnieks Armens Gasparjans, komentējot Polijas iniciatīvu, pievērsa uzmanību šī dokumenta sagatavošanas ātrumam – bez papildu publikācijām medijos, bez sabiedriskās apspriešanas. Pēc viņa domām, šis likumprojekts tiek gatavots nevis iekšējam kontūram, bet gan ārējam.
Gasparjans atzīmēja, ka ir grūti saprast, kā šis absurdais likums tiks pielietots praksē – ko darīt ar vēstures notikumiem, saistībā ar kuriem Krievijas un Polijas traktējums sakrīt. Pēc viņa sacītā, tas, kas šobrīd notiek Varšavā attiecībā uz vēstures notikumiem, "ir vistīrākā elle".
Strīdi par vēsturi
KF prezidents Vladimirs Putins decembrī vairākas reizes publiski apsprieda jautājumu par Otrā pasaules kara notikumiem un attieksmi pret tiem mūsdienu Eiropā, par centieniem sagrozīt vēsturi. Tostarp runa bija par Polijas politiku. Piemēram, 19. decembrī preses konferencē Putins atgādināja, ka PSRS bija pēdējā Eiropas valsts, kura parakstīja ar Vāciju līgumu par savstarpēju neuzbrukšanu (Molotova – Ribentropa paktu). Tāpat Putins norādīja, ka padomju karaspēki ienāca Polijā atbilstoši šim līgumam, taču "pēc tam, kad Polijas valdība zaudēja kontroli pār saviem bruņotajiem spēkiem un to, kas notika Polijas teritorijā, un pati tobrīd jau atradās kaut kur Polijas un Rumānijas robežas rajonā".
Paplašinātajā Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē 24. decembrī Putins pastāstīja par dokumentiem, kuros piefiksētas Polijas puses pārstāvju pārrunas ar Hitleru, kurš 1938. gadā piedāvāja izsūtīt ebrejus uz Āfriku, savukārt Polijas vēstnieks Vācijā Juzefs Ļipskis piedāvāja uzstādīt viņam par to pieminekli. Runājot par šiem notikumiem, Putins nosauca poļu diplomātu par "nelieti" un "antisemītu cūku".
Pēc šī notikuma Krievijas vēstnieku Polijā Sergeju Andrejevu izsauca uz ĀM Varšavā, kur notika diskusija par Otrā pasaules kara sākuma vēstures jautājumiem un Polijas lomu tajā periodā. Pēc Andrejeva sacītā, diskusija brīžiem bija skarba, un tās noslēgumā pušu pozīcijas nekļuva tuvākas.
