RĪGA, 1. janvāris - Sputnik. Zinātnieki noskaidroja, ka elastīgs stundu sākuma grafiks un iespēja patstāvīgi izlemt, cikos ierasties skolā, labvēlīgi ietekmēja skolēnu pašsajūtu un sekmes, vēsta RIA Novosti. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Sleep.
Mūsdienu lielpilsētu iedzīvotāji cieš no hroniskas neizgulēšanās. Pilnā mērā tas attiecas arī uz skolas vecuma bērniem, kuru mācību diena parasti sākas agri – pulksten 8 vai 8:30 no rīta, un skolēni bieži sūdzas par neizgulēšanos.
Alsdorfas pilsētas vidusskolā (Vācija) notika eksperiments: katram skolēnam bija atļauts izvēlēties, kad uzsākt savas nodarbības - pulksten 8 no rīta, kā parasti, vai pulksten 9. Arī iepriekš tika veikti atsevišķu klašu vai skolu mācību stundu sākšanas pētījumi, taču eksperiments ar individuālu elastīgu dienas režīmu, notika pirmo reizi. Katru dienu bērns pats lēma, kad viņš ieradīsies skolā.
Alsdorfas ģimnāzijā, kur notika pētījums, mācības notiek pēc Daltonas metodikas, kas paredz skolēnu līmenim pielāgotas elastīgas apmācības metodes un palīdz bērniem mācīties savā tempā. 2013. gadā skola saņēma balvu par inovatīvām mācību metodēm.
"Kad šī skola nolēma ieviest elastīgu studiju sākuma laiku vecāko klašu skolēniem, mums bija iespēja izpētīt jaunās sistēmas efektu, - norāda Ludviga un Maksimiliāna vārdā nosauktās Minhenes universitātes hronobiologs, pētījuma vadītājs Tills Rennebergs (Till Roenneberg) preses relīzē. - Pēc jaunās elastīgās sistēmas vecāko klašu audzēkņi varēja izlemt, kad viņiem sākt macības – pl. 8 vai 9 no rīta, izlaižot pirmo nodarbību, kas atvēlēta pašmācībām.
Deviņu nedēļu laikā - trīs nedēļas pirms un sešas nedēļas pēc sistēmas ieviešanas - zinātnieki apkopojuši trīs vecāko klašu skolēnu pašsajūtas un sekmības datus, kā arī analizēja kustības un miega rādītājus ar rokassprādzes palīdzību, ko bērni nēsāja visā eksperimenta periodā.
Pētniekiem uztraucās, ka šo iespēju bērni izmantos, lai vēlāk ietu gulēt, un kopējais miega laiks no tā nemainīsies. Tomēr rezultāti uzrādīja, ka lielākā daļa skolēnu (97 %) šī režīma laikā faktiski gulēja ilgāk, viņu vidējais miega ilgums palielinājies. Viņi vairs nejutās tik noguruši, labāk koncentrējās nodarbību laikā un vairāk mācījās mājās pēc skolas. Testi fiksēja viņu kognitīvo spēju uzlabošanos, bet rokassprādzes - kvalitatīvāku miegu naktīs.
Pētniekus pārsteidza, cik maz skolēnu izmantoja piedāvāto iespēju. Tikai 39% no viņiem vairāk nekā divas reizes nedēļā devās uz skolu stundu vēlāk. Tomēr pašsajūta un sekmes uzlabojās visiem. Tas liecina par to, ka pozitīva ietekme ir saistīta ne tik daudz ar mācību sākuma laika nobīdi, cik ar iekšējo brīvību un spēju elastīgi pārvaldīt savu dienas režīmu un pamosties bez modinātāja.
"Kad audzēkņiem piedāvā elastīgu sistēmu, viņu subjektīvie parametri uzlabojas, - apgalvo zinātnieks.- Turklāt dažreiz viņi var izmantot šo iespēju lai vienkārši izgulētos nedēļas vidū."
Autori norāda, ka rezultāti ir daudzsološi, bet galīgam secinājumam ir nepieciešami plašāki un ilgstoši novērojumi.
