RĪGA, 29. decembris — Sputnik. Latviešu virtuves pazīstamie salāti "Rasols", tautā zināmi arī kā gaļas salāti vai olivjē, Ziemassvētku priekšvakarā izraisīja vētrainu diskusiju Twitter. Strīdi ap to lika dažiem ienirt vēsturiskos meklējumos un izmēģināt vecās receptes. Dažas no tām izpelnījušās ovācijas.
Nēģi, bietes un siļķes
Kulināro batāliju ievadīja vienkārša publikācija ar veclaicīgu "Rasola" recepti. Tiesa, tūlīt gan jāpiebilst ka salātu nosaukums ("Rasols" vai "Rosols") raisa strīdus jau ilgus gadus, un līdz šim vienprātība nav saskatāma.
"Par ko mūsdienās pārvērties rasols?! N. Suta Pavāru grāmata. k/s J. Altbergs un B-DRI, Rīga, 1930," Twitter uzrakstīja Andris Pauls-Pāvuls. Tobrīd viņam droši vien ne prātā nenāca, kādu "salātu karu" viņš aizsāk.
Par ko mūsdienās pārvērties rasols?!
— Andris Pauls-Pāvuls (@andrispp) 24 декабря 2019 г.
N. Suta Pavāru grāmata. k/s J. Altbergs un B-DRI, Rīga, 1930. pic.twitter.com/0CHQ9819Dn
Viņš publicēja 30. gadu "Rasola" recepti, kurā līdz ar tradicionālajām sastāvdaļām – vārītiem kartupeļiem un gaļu – ir arī lasis, nēģis, zuši, siļķe un ābols.
Pēc tam "īstā" "Rasola" receptes sāka birt kā no pārpilnības raga. Visi centās atrast pēc iespējas vecāku recepti – droši vien, šķita, ka tas apliecina ēdiena autentiskumu.
Piemēram, Uģis Rotbergs atrada 1924. gada recepti, kurā tāpat ir nēģi, āboli un olas, taču pārējo sastāvdaļu ziņā recepte izskatās daudz pieticīgāka.
1924 pic.twitter.com/r5yLW0W5iw
— Ugis Rotbergs (@urotbergs) 24 декабря 2019 г.
"Kaujā" iesaistījās žurnālists Frederiks Ozols ar salātu recepti no 1966. gada.
"Jūs negatavojat rasolu, ja tajā nav ābolu, siļķes un nēģu, bet gan PSRS piespiedu izolācijas radītā trūkuma apstākļos izgudrotu recepti. Ja nevēlas, bietes var nelikt, saka 1966. g "Garšīgi un veselīgi ēdieni". Bet tikai bietes! :) Tuvāko oriģinālajam rasolam atradīsit Igaunijas veikalos," žurnālists publicēja recepti, kurā kartupeļiem, gaļai, gurķiem un olām ieteikts pievienot siļķi, bieti un nēģus.
Jūs negatavojat rasolu, ja tajā nav ābolu, siļķes un nēģu, bet gan PSRS piespiedu izolācijas radītā trūkuma apstākļos izgudrotu recepti. Ja nevēlas, bietes var nelikt, saka 1966.g "Garšīgi un veselīgi ēdieni". Bet tikai bietes! :) Tuvāko oriģinālajam rasolam atradīsit EE veikalos pic.twitter.com/nE0jT1Ku28
— Frederiks Ozols◽ (@incaustum) 24 декабря 2019 г.
Diskusijā iesaistījās LU jurisprudences doktore, PSRS VDK pētniece Kristīne Jarinovska, kura publicēja Krievijā izmantotu olivjē recepti, iespējams, kā mājienu uz zināmu līdzību.
Siļķe kažokā un dzeja
Agnese publicēja recepti no Kukura pavārgrāmatas (1935. gads): tradicionālajām sastāvdaļām pievienota siļķe un nēģi, ēdienu rotā ar bietēm, burkāniem un tomātiem.
J.A. Kukura pavārgrāmatā 1935. gadā pic.twitter.com/YJE7pJtn3f
— Agnese (@goodgoodbye) 25 декабря 2019 г.
Dažiem šķiet, ka senlaicīgās "Rasola" receptes drīzāk atgādina siļķi kažokā.
"Šis jau pēc mūsdienām. Citi to sauc par "siļķi kažokā". Variācijas dažādas. Varbūt jāpatentē rosola recepte, kā to izdarīja ar "žograušiem"(sklandraušiem). Tikai ar šādām sastāvdaļām restorānos, krogos, veikalos, tirgos... drīkst saukt par rosolu," pauda savas domas Agrs.
Šis jau pēc mūsdienām. Citi to sauc par "siļķi kažokā". Variācijas dažādas. Varbūt jāpatentē rosola recepte, kā to izdarīja ar "žograušiem"(sklandraušiem). Tikai ar šādām sastāvdaļām restorānos, krogos, veikalos, tirgos... drīkst saukt par rosolu.
— Agrs (@agris999) 25 декабря 2019 г.
"Rasols. Kartupeļi, cepetis, šķiņķis, nēģi, siļķes. Šogad raksturīgi dalīties ar senām receptēm. Manā pirmskara Latvijas laika grāmatā arī tāda ir," pastāstīja Gatis Liepiņš.
Rasols. Kartupeļi, cepetis, šķiņķis, nēģi, siļķes. Šogad raksturīgi dalīties ar senām receptēm. Manā pirmskara Latvijas laika grāmatā arī tāda ir. pic.twitter.com/Ev1oicaBw0
— Gatis Liepiņš (@inteligentais) 23 декабря 2019 г.
Strīdi par salātu pareizo nosaukumu sākās arī šeit.
"Vietne Periodika.lv pārliecinoši uzrāda, ka sākumā bija rasols :) '"Baltijas Vēstnesis", 1904. g. Rosols tik 1930. gadā parādās un tiek lietots krietni retāk," vēstīja ArnisR.
https://t.co/B3KPbuHFQN pārliecinoši uzrāda, ka sākumā bija rasols :) '"Baltijas Vēstnesis", 1904. g. Rosols tik 1930. gadā parādās un tiek lietots krietni retāk. pic.twitter.com/XL7zd1xuD2
— ArnisR (@ArnisRG) 23 декабря 2019 г.
Diskusijas gaitā sākotnējās publikācijas autors pat sameklēja Ērika Ādamsona dzejoli "Rasola darināšana".
— Andris Pauls-Pāvuls (@andrispp) 25 декабря 2019 г.
Tomēr populārākā bija Kristapa publikācija – smēlies iedvesmu vecajās receptēs, viņš pagatavoja daudzcietušo "Rasolu" ar nēģiem, bietēm un sēnēm. Eksperimenta noslēgumā autors pastāstīja, ka ar salātu garšu bijis apmierināts.
gadsimta rasols. Tā kā viņam uznāciens ir rītdien pēcpusdienā, tad tiks sajaukts no rīta, tagad pie griešanas.
— Kristaps (@atheist_from_lv) 24 декабря 2019 г.
Citādi izskatās šādi (daudzums samazināts proporcionāli uz aci) pic.twitter.com/6wEMj02c0b
Tas jums nav kaut kāds olivjē
Starp citu, arī agrāk uzmanība tika pievērsta tam, cik līdzīgas ir "Rasola" un olivjē receptes. Piemēram, kāda Astra Spalvēna uzskata, ka "Rasola" saknes nebūt nav meklējamas Skandināvijā, tā priekštecis ir pazīstamais olivjē.
Lieta tāda, ka pirmais "Rasols" uz galdiem un pavārgrāmatās parādījās XIX-XX gs.mijā. 1901. gadā izdotajā pavārgrāmatā pieminēts "Rassols".
Kā redzam, sākotnēji galvenās sastāvdaļas bija nēģi un mērce uz krējuma bāzes, jo latviešiem tas ierastāks nekā majonēze. Astra Spalvēna uzskata, ka "Rasols", tāpat kā olivjē, pārcietis transformāciju uz galda pēckara apstākļos, līdz tika gluži vienkāršots, līdz pat vārītajai desai.
Taču interneta lietotāji versiju noliedza.
"Muļķīgo Olivjē hipotēzi viegli noraidīt, noskaidrojot, kad piedzimis Olivjē salātu autors. Latvijā rasolu zina vismaz kopš 1817., bet Olivjē dzimis 1838.," raksta Edmunds Vanags.
Muļķīgo Olivjē hipotēzi viegli noraidīt, noskaidrojot, kad piedzimis Olivjē salātu autors. Latvijā rasolu zina vismaz kopš 1817., bet Olivjē dzimis 1838. https://t.co/AKRb1j5atc
— Edmunds Vanags (@e_vanags) 25 декабря 2019 г.
Vēlāk viņš publicēja fotogrāfiju ar recepti no 1851. gada, kar Olivjē vēl nebija ieradies Krievijā.
1851. gada recepte. Olivjē vēl nav pat ieradies Krievijā. pic.twitter.com/EyJwtygU12
— Edmunds Vanags (@e_vanags) 25 декабря 2019 г.
Galu galā ilgā cīņa ap tradicionālo ēdienu nogurdināja pat aktīvākos.
"Man šie rosola tvīti nez kāpēc liekas ļoti līdzīgi tiem, kuros naciķi stāsta, ka svastikai nav nekāda sakara nacistiem.Vēsturei tomēr IR loma mūsu dzīvē. Rosolā NAV biešu un siļķu. Svastika IR simbols, kurš asociējas ar nacismu," pie tāda slēdziena pēkšņi nonāca Ivars Lipskis.
Man šie rosola tvīti nez kāpēc liekas ļoti līdzīgi tiem, kuros naciķi stāsta, ka svastikai nav nekāda sakara nacistiem.
— Ivars Lipskis (@IvarsLipskis) 26 декабря 2019 г.
Vēsturei tomēr IR loma mūsu dzīvē. Rosolā NAV biešu un siļķu.
Svastika IR simbols, kurš asociējas ar nacismu.
Get over it. https://t.co/RSdsbOTmpW
"Kvests par to, kur un kā taisa pareizi un kur vai kad radies īstais rasols, ir tik pat naivs kā varētu būt mēģinājums noskaidrot, kurā ģimenē runā īsto latviešu valodu. Idejas un prakses neiet caur paaudzēm tīrā, nemainīgā un apkārtnes neietekmē tā veidā," konstatēja socioantropologs Klāvs Sedlenieks.
Kvests par to, kur un kā taisa pareizi un kur vai kad radies īstais rasols, ir tik pat naivs kā varētu būt mēģinājums noskaidrot, kurā ģimenē runā īsto latviešu valodu. Idejas un prakses neiet caur paaudzēm tīrā, nemainīgā un apkārtnes neietekmē tā veidā https://t.co/hiHPnls9Dt
— Klāvs Sedlenieks (@klavsse) 26 декабря 2019 г.
