RĪGA, 28. decembris — Sputnik. Ukrainas Valsts kases ienākumu krišanās dēļ ierosināts samazināt valsts budžeta izdevumus, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz aģentūru RIA Novosti.
Uzdevumu ierobežot izdevumus Ukrainas Finanšu ministrijai devis valsts premjerministrs Aleksejs Gončaruks.
"Caurums" valsts budžetā tiek vērtēts 51 miljarda grivnu (apmēram 1,3 miljardi eiro) apmērā, bet 2020. gadā gaidāms tā pieaugums.
Speciālisti novērtēja notiekošo kā premjerministra mēģinājumu ieviest "manuālo pārvaldi" valsts finansējumā katastrofālā naudas trūkuma dēļ. 2019. gada 11 mēnešu laikā Ukrainas budžets savācis tikai 810,9 miljardus grivnu (aptuveni 33 miljardus eiro) – par 20% mazāk nekā plānots.
Aleksejs Gončaruks uzskata, ka budžeta ienākumu samazināšanās galvenokārt saistīta ar "rūpniecības sarukumu": ražošana valstī samazinās jau sešus mēnešus no vietas, turklāt novembrī – uzreiz par 7,5% salīdzinājumā ar šo periodu 2018. gadā. Rezultātā krītas arī nodokļu ieņēmumi kasē.
Pēc Ukrainas Valsts statistikas biroja datiem, nopietni palēninājušās gandrīz visas nozares: pārstrādes rūpniecība – par 5%, ieguve – par 8%, elektroenerģijas un gāzes piegādes kritušās vairāk nekā par 12%.
"Līderu" vietas ieņēmuši Hmeļņickas, Aizkarpatu, Čerņihivas, Žitomiras un Volīnijas apgabali. Dažos reģionos rūpniecības krišanās laika periodā no janvāra līdz novembrim sasniegusi 15%.
Atzīmēts, ka tagadējā valdība jau sākusi sekvestrāciju. Piemēram, 2019. gada vasarā tika aizturēts maksājums pilsētām no Reģionu attīstības fonda 7,6 miljardu grivnu (apmēram 300 miljoni eiro) apmērā. 20.novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Sociālās apdrošināšanas fonds apturējis slimības lapu maksājumus. Bez tam novembra vidū valdība atcēla komunālo maksājumu tarifu ierobežojumus, paskaidrojot, ka pretējā gadījumā uz budžeta pleciem gultos "lieka" slodze septiņu miljardu grivnu (apmēram 280 miljoni eiro) apmērā.
Eksperti atzīmē, ka valsts budžeta tagadējā "jostas savilkšana" saistīta ar to, ka Kijeva nevēlas pārkāpt ar SVF saskaņotā budžeta deficīta robežas un zaudēt kārtējo aizņēmumu. Savukārt bez SVF nākamā kredīta valdība nespēs pildīt solījumus – palielināt pensiju, minimālo algu un iztikas minimumu.
Nopietna problēma, kas Ukrainā gaidāma 2020. gadā, saistīta ar ārējā parāda nomaksu. Ukrainai ir jāpārskaita kreditoriem aptuveni 17 miljardus dolāru, un šim nolūkiem tai nāksies atvēlēt apmēram 30% budžeta.
Tātad fiskālais spiediens uz ekonomiku no jauna pieaugs, rūpniecība turpinās sarukt, secināja speciālisti.
