RĪGA, 28. decembris - Sputnik. Baltijas jūrā reģistrēts straujākais ūdens līmeņa kāpums Eiropā, informē Rus.lsm.lv.
Eiropas Vides aģentūras (EVA) publicētās prognozes liecina, ka gadsimta beigās vidējais ūdens līmenis Latvijas piekrastē var būt pusmetru augstāks nekā patlaban.
Satelītu noraidītie mērījumi rāda: ūdens līmenis Baltijas jūrā ceļas par vidēji 3-5 milimetriem gadā, lai arī citviet Eiropā jūru un okeāna līmenis – vidēji par 1-4 milimetriem gadā.
Somijā un Zviedrijā kopš pēdējā ledus laikmeta turpinās zemes pacelšanās, turklāt straujāka nekā ūdens kāpums, tāpēc jūras līmenis Somijā, lielākajā daļā Zviedrijas piekrastes un arī vietām Norvēģijā pazeminās.
Savukārt Baltijas valstīs relatīvais jūras līmenis pieaug par vidēji četriem milimetriem gadā – tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā.
Jūras līmeņa celšanās iemesls ir siltumnīcas efekts, kas veicina ledāju kušanu. Ja cilvēcei neizdosies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, līdz 2100.gadam ūdens līmenis Latvijā pieaugs par pusmetru, Baltijas dienvidos – vēl augstāk.
Pie tam Eiropas Vides aģentūra atzīmēja, ka vēl pēc 300 gadiem ūdens līmenis jūrās vidēji pieaugs vairāk nekā par 5 metriem.
Atgādināsim, ka pētnieki Latvijā jau ilgu laiku ir satraukti par to, ka jūra drīz nokļūs pārāk tuvu infrastruktūrai un iznīcinās to. Līdz ar ūdens līmeņa celšanos Baltijā vērojama krasta erozija. Katru gadu jūra samazina Latvijas sauszemes teritoriju. Tuvākajos gadu desmitos Latvijas teritorija saruks aptuveni par 9,2 kvadrātkilometriem.
30-40 dzīvojamās mājas Liepājā, Jūrkalnē, Saulkrastos, Zvejniekciemā, Salacgrīvā, Ainažos un citās apdzīvotajās vietās tuvāko desmit gadu laikā nokļūs riska zonā. Savukārt gadsimta gaitā zem ūdens nokļūs simtiem māju un citu ēku, kā arī daudzi kilometri ceļu.
Drošākā vieta, kur jūra neuzbrūk gandrīz nemaz, atrodama Irbes šauruma rajonā – līdz Kolkai
