RĪGA, 26. decembris — Sputnik. nesen Lielbritānijas pētījumu centrs Legatum Institute iepazīstināja ar pasaules valstu ikgadējo iedzīvotāju vispārējās labklājības reitingu – Global Prosperity Index 2019. Reitinga 13.izdevumā iekļautas 167 valstis, kurās kopā dzīvo vairāk nekā 99% Zemes iedzīvotāju. Reitingā iekļauta arī Latvija, stāsta Grigorijs Antonovs materiālā, ko publicēja Bb.lv.
Katras valsts reitingu veido vērtējums saskaņā ar 294 dažādiem kritērijiem, kas apvienoti trijos blokos: sabiedrība, ekonomikas atvērtība, iedzīvotāju iespējas. Pie tam valstis ierindotas reitingā ne tikai kopā, bet arī katrā no reitinga 12 apakškategorijām.
Reitinga sastādīšanas gaitā, atzīmēja tā autori, tiek izmantoti pārbaudāmi dati tikai no pieejamiem avotiem.
Salīdzinājumā ar 2009.gada reitingu, pirmajā valstu desmitā nekas nav mainījies – tās tikai apmainījušās vietām. Deviņas no tām ir Eiropas valstis. "Lielā septītnieka" (G7) valstis atrodas pirmajās trīsdesmit vietās, BRICS valstis – otrajā piecdesmitniekā.
Ar dabu viss ir kārtībā
Bijušās PSRS valstu reitingu izkliedētība izrādījusies daudz plašāka – no trešā līdz 13.desmitam. Tālāk par citām 10 gadu laikā kopējā reitingā uz augšu pakāpusies Kirgizstāna – par 18 vietām. Tas ir trešais rezultāts starp visām valstīm, kas iekļautas 2019.gada indeksā.
Pēdējo 10 gadu laikā Latvija ir zaudējusi vienu vietu un tagad ierindojusies 35.vietā, ieņemot trešo vietu starp bijušajām PSRS republikām. Priekšā ir tikai Igaunija (21.vieta) un Lietuva (33.vieta).
Tālāk seko Gruzija (53. vieta), Armēnija (61), Kazahstāna(68), Baltkrievija (73), Moldova (81), Kirgizstāna (88), Azerbaidžāna (92), Ukraina (96), Uzbekistāna (103), Turkmenistāna (108), Tadžikistāna (114).
Relatīvi augstu vietu Latvija saņēmusi kategorijā "Drošība" (34), "Valsts pārvalde" (37), "Personīgās brīvības" (39), "Investīciju vide" (34), "Uzņēmējdarbība" (37), "Piekļuve tirgum un infrastruktūrai" (40), "Ekonomikas kvalitāte" (34), "Dzīves apstākļi" (40), "Izglītība" (30).
Atsevišķā vietā - "Dabas vide". Šajā kategorijā Latvija novērtēta kā 11.valsts pasaulē. Iespējams, tas ir godpilns rādītājs.
Problēmas ar sabiedrību un veselību
Par diviem rādītājiem Latvija saņēmusi ļoti zemu vērtējumu. Kategorijā "Veselība" valsts ierindota 87.vietā pasaulē, kategorijā "Sociālais kapitāls" – pat 130.vietā, līdzās Burkinai-Faso un Venecuēlai.
Ar "Veselību" viss ir skaidrs. Var pēc sirds patikas iepludināt Latvijas veselības aprūpē papildu līdzekļus, sistēma tik un tā nekādi nevar pacelties pieklājīgā līmenī. Arī iedzīvotāji nevar lepoties ar īpaši labu veselību.
Bet "Sociālais kapitāls"? kas tas par zvēru un kāpēc Latvijā tā ir tik maz? Britu pētnieki šajā kategorijā iekļauj tādus parametrus, kā personīgās un ģimeniskās attiecības sabiedrībā, sociālie sakari, savstarpējā uzticība, uzticēšanās valsts struktūrām, pilsoņu sociālā aktivitāte.
Vārdu sakot, Latvijas iedzīvotājiem pieklibo gan fiziskā, gan sabiedriskā veselība, un, šķiet, nevienam nav zināms, ko šajā ziņā darīt.
Starp citu, bijušās PSRS republiku vidū "Sociālā kapitāla" attīstības līmeņa ziņā pirmās trīs vietas ieņem Uzbekistāna (22.vieta konkrētajā kategorijā), Tadžikistāna (26) un Kirgizstāna (37). Patiešām – laime nav naudā mērojama!
Ukraina paklupusi, bez Vidusāzija nepadodas
Tomēr atgriezīsimies pie bijušās PSRS valstīm. To starpā lielāko progresu (virzību uz priekšu vispasaules reitingā) kategorijā "Sabiedrība" pēdējo 10 gadu laikā demonstrē Kirgizstāna (pacēlusies par 36 vietām), Uzbekistāna (par 31 vietu) un Armēnija (par 28 vietām). Savukārt smagākais kritiens ir Ukrainā (par 28 vietām uz leju).
Kategorijā "Ekonomikas atklātība" lielākā virzība uz augšu pēdējo 10 gadu laikā atzīmēta Gruzijā (par 11 vietām uz augšu), kā arī Moldovā un Kirgizstānā (par 10 vietām uz augšu). Pie tam vienīgā bijušās PSRS republika, kam šajā reitinga kategorijā fiksēts kritums 10 gadu laikā, ir Turkmenistāna (par 14 vietām).
Kopumā kategorijā "Iedzīvotāju iespējas" starp bijušās PSRS valstīm lielāko progresu pasaules labklājības reitingā laikā no 2009.gada rāda Kazahstāna (par 17 vietām uz augšu), Kirgizstāna (par 15 vietām), kā arī Azerbaidžāna (par 11 vietām) un Krievija (par 8 vietām). Savukārt kritušās šajā kategorijā četras valstis: Turkmenistāna (par 6 vietām), Armēnija (par 5 vietām), Ukraina (par 4 vietām) un Uzbekistāna (par 3 vietām).
Bet ja nu laime tomēr mērojama naudā?
Aprēķinot valstu labklājību naudas ekvivalentā, Latvija starp ES valstīm ieņem 4. vietu no beigām – par to liecina Eurostat pētījums, kas fiksēja reālo individuālo patēriņu (AIC) uz vienu iedzīvotāju. Pērn tas Lavijā sastādīja 69% no vidējā līmeņa ES.
Vēl zemāks nekā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija tikai Bulgārijā (56%), Ungārijā un Horvātijā (64%). Nu, labi, ka ne pēdējie!
Mazliet augstāks AIC ir Rumānijā (71%), Slovākijā (73%), Igaunijā(74%) un Polijā (76%). Lietuvā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pērn sasniedza 89% no vidējā līmeņa ES. Šis cipars nav gluži saprotams, jo mums viss ir zināms.
Visaugstākais rādītājs ir Luksemburgā (134%), Vācijā (120%), Austrijā (117%), Dānijā (114%), Beļģijā, Nīderlandē un Lielbritānijā (113%).
Ir arī tāds valsts labklājības rādītājs – IKP uz vienu iedzīvotāju pirktspējas paritātes standartos. 2018.gadā Latvijā tas sastādīja 69% no vidējā līmeņa ES. Rādītājs zemāks ir tikai Bulgārijā (51%), Horvātijā (63%), Rumānijā (65%) un Grieķijā (68%).
Mazliet augstāks nekā Latvijā rādītājs bija Polijā (70% no vidējā līmeņa ES), Ungārijā (71%), Slovākijā (73%), Portugālē (77%), Lietuvā (80%) un Igaunijā (82%).
Visaugstākais rādītājs vērojams Luksemburgā (261% no vidējā līmeņa ES) Irījā (189%), Nīderlandē (129%), Dānijā (128%), Austrijā (127%) un Vācijā (122%).
19 eirozonas valstīs IKP uz vienu iedzīvotāju sastādīja 106% no vidējā līmeņa ES, bet AIC – 104%.
