RĪGA, 26. decembris — Sputnik. Kāds Latvijas krievvalodīgais radio Baltkom ēterā pastāstīja, ka dzimis un audzis Latvijā, taču principiāli atteicies mācīties valsts valodu, ņemot vērā attieksmi pret minoritēti.
"Esmu dzimis un audzis Latvijā. Tas, ka nerunāju latviski, ir mans protests pret to, kāda pret mums šeit ir attieksme. Pat, ja arī es varu apgūt latviešu valodu, es to tīšām nemācīšos," teica klausītājs.
Viņš salīdzināja attieksmi pret mazākumtautību pārstāvjiem Latvijā un Anglijā, kur zināmu laiku strādāja fabrikā.
"Tur ir tikai Eiropas Savienības valodas, tur mēs sazinājāmies. Kad vadība uzzināja, cik liels skaits krievu no Latvijas tur strādā, viņi iekļāva krievu valodu datorsistēmā. Paskatieties, kāda ir attieksme Anglijā, ku mūsu ir ļoti maz, un šeit, kur mūsu ir ļoti daudz," konstatēja klausītājs.
Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrija konkretizēja Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijas galvenos aspektus: masveida nepilsonība, kas paredz arī profesiju ierobežojumus, izglītības derusifikacija un krievvalodīgo mediju izspiešana no mediju sfēras.
"Masveida nepilsonības problēma Latvijā nav atrisināta gandrīz 30 gadu laikā, kopš valsts neatkarības iegūšānas. Starp citu, gribu atzīmēt, ka to neatkarību nekas neapdraudēja, bija radīti komfortabli apstākļi sabiedrības attīstībai. Tagad tur ir vairāk nekā 200 tūkstoši tā saucamo nepilsoņu. Tie ir 10,7% iedzīvotāju. Bet 65% sastāda etniski krievi, kam atņemtas galvenās politiskās un sociālo ekonomiskās tiesības," informēja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
Viņa akcentēja, ka tiesībsargi fiksējuši aptuveni 80 atšķirības starp pilsoņa un nepilsoņa statusu. To starpā pastāv aptuveni 47 profesiju ierobežojumi.
Zaharova atgādināja, ka starptautiskās kontroles organizācijas laidušas klajā apmēram 50 rekomendācijas, kas skar naturalizācijas procedūras vienkāršošanu, vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem, mazākumtautību valodas tiesību kompleksa ievērošanu. Pie tam EXT izskata aptuveni 100 lietas par nepilsoņu tiesību ievērošanu.
