RĪGA. 20. decembris – Sputnik. Šī gada 9. decembrī kļuva zināms, ka tā saucamā globālā Magņitska akta ietvaros ASV Finanšu ministrija ieviesusi sankcijas pret 15 fiziskām personām un 29 kompānijām no Eiropas, Āzijas un Latīņamerikas. Ierobežojošie pasākumi vērsti pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostu, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa Attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.
Šī iemesla dēļ valdība iniciēja grozījumus par Rīgas un Ventspils ostu pāreju valsts kontrolē un pašvaldību pārstāvju izslēgšanu no minēto ostu valdēm.
18. decembrī Ventspils brīvostas valde un Venstpilks osta tika izslēgti no OFAC sankciju saraksta.
Aģentūras "Infranews" ģenerāldirektors Aleksejs Bezborodovs uzskata, ka galvenās grūtības amerikāņu sankciju ietekmē radīja jautājums, kā šajos apstākļos darbosies bankas, vai tās veiks transakcijas.
"Jautājums ir par to, kā bankas novērtē riskus: ja tās riskus palaiž garām, visi strādā tālāk," intervijā Sputnik Latvija paskaidroja Bezborodovs.
Viņš atzīmēja, ka kravu sūtītājiem ir iespējas izvēlēties ostu Baltijas austrumu piekrastē, taču nedēļas laikā, kamēr uz Ventspils ostu bija attiecinātas sankcijas, nekādas nopietnas izmaiņas nav notikušas.
"Kad kuģis jau devies ceļā, nav nekādas konkurences (ar kaimiņu ostām – red.). Kuģis dodas uz galamērķa ostu, tur nerodas nekādi jautājumi. Ļoti reti ir gadījumi, kad kuģis ar ogļu vai kādu citu kravu maina virzienu. Šajā gadījumā pagājusi tikai nedēļa, tāpēc nekas briesmīgs nav noticis. Man šķiet, šajā laikā divi vai trīs kuģi pagāja garām, tas arī viss," konstatēja Bezborodovs.
