RĪGA, 16. decembris – Sputnik. Pēdējo gadu laikā pārdoto nekustamo īpašumu skaits Latvijā ir būtiski samazinājies, paziņoja nekustamo īpašumu aģente, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas locekle Jevgēņija Dmitričenko radio Baltkom intervijā.
No 2010. līdz 2017. gadam Latvija izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljardu eiro apmērā. Vairāk nekā 90% visu uzturēšanās atļauju pieteikumu apmaiņā pret investīcijām tika saņemti no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pirmām kārtām no Krievijas pilsoņiem. Pretendentus lielākoties interesēja nekustamais īpašum Rīgā un Jūrmalā.
Taču Krievijas iedzīvotāju interese par Latvijas mājām un dzīvokļiem palikusi pagātnē.
"Nekustamo īpašumu tirgus patiešām pēdējo 3-4 gadu laikā ir samazinājies. Cenas pirmām kārtām samazinājušās nerezidentu dēļ. Kad mēs runājam par nerezidentiem, tad tas ir pietiekami šaurs segments: nekustamie īpašumi Vecrīgā, Jūrmalā. Savukārt nerezidenti – tie pirmām kārtām ir Krievijas iedzīvotāji. No 2010. gada viņi veidoja absolūto vairākumu pircēju," paziņoja Dmitričenko.
Pēc viņas sacītā, naudas daudzums nekustamo īpašumu tirgū ir daudzkārt samazinājies.
"Nevar sacīt, ka Krievijas iedzīvotāji pamet Latviju, taču tāda pircēju plūsma, kāda bijusi iepriekš, vairs nav vērojama, protams, jā. Tas jau ietekmē Latvijas tirgu. Lai saskaitītu darījumu skaitu, kuri pārsniedz pusmiljonu eiro, pietiks ar viena cilvēka roku pirkstiem, varbūt, kāju pirkstiem. Savukārt virs miljona, taču agrāk tās bija standarta summas, kuras figurēja šajā segmentā, tā ir trīs pirkstu kombinācija, jeb piga," pateica Dmitričenko.
Turklāt, pēc viņas domām, izņemot Krievijas pilsoņus, nav ārzemnieku, kuri masveidā vēlētos pirkt nekustamos īpašumus Latvijā.
"Kam lai būvē mājas, dzīvokļus, viesnīcas šajās populārākajās vietās? Jautājums pamazām kļūst retorisks. Cenas nokritušas pēdējo pāris trīs gadu laikā, un šī tendence varētu turpināties. Iespējams, kad tās sasniegs savu zemāko punktu, var atnākt spekulanti, kā tas reiz notika Portugālē vai Spānijā. Taču ir jāsaprot, ka mums ir cits klimats. Un nebūs mums britu un skandināvu pensionāru. Kā rāda pieredze, ģeogrāfiska interese par mums ir lielākoties austrumu kaimiņiem. Un, kā saka, izjaukt vienmēr ir viegli, savukārt atjaunot investīcijas ir samērā grūti un ilgi," norādīja Dmitričenko.
No 2014. gada 1. septembra programmas "Termiņuzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām" vērtība tika pacelta no 143 tūkstošiem līdz 250 tūkstošiem eiro. Rezultātā programma ievērojami samazināja apgriezienus. Nesen noteikumus atkal padarīja stingrākus – par Termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu reizi piecos gados pretendentam ir jāsamaksā 5000 eiro par katru ģimenes locekli.
Izņemot Termiņuzturēšanās atļaujas vērtību, ir arī citi negatīvi faktori, kuri ir ietekmējuši to pieteikumu skaitu. Tie ir gan Krievijas un Rietumu attiecību pasliktināšanās, gan Krievijas rubļa kursa kritums, gan negatīvā attieksme pret Termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā, kur atsevišķi nacionālistiski noskaņoti politiķi vispār aicināja slēgt šo programmu.
