Zinātnieki apgalvo, ka Klusais okeāns pats sācis sevi ārstēt un atjaunot

CC BY 2.0 / Kyle Taylor / The Great Barrier Reef - 189Большой Барьерный риф в Австралии
Большой Барьерный риф в Австралии - Sputnik Latvija
Neidentificētas masas kopējā platība, kas virzās Lielā Barjerrifa virzienā, sastāda 150 kvadrātkilometrus un tā ir burtiski pārpildīta ar dzīvajiem organismiem. Zinātnieki atklājuši tās parādīšanās iemeslu.

RĪGA, 15. decembris – Sputnik. Mīklainā porainā masa Klusajā okeānā divu Ņujorkas Manhetena rajonu platībā piesaistījusi zinātnieku uzmanību visā pasaulē, vēsta Sputnik Igaunija.

Pētnieki detalizēti izpētīja satelītu attēlus, paņēma materiāla proves un nonāca pie sensacionāla slēdziena. Pēc Kvīnslendas Universitātes (Austrālija) ģeologa Skota Braiana sacītā, daba dara visu nepieciešamo, lai patstāvīgi izglābtu sevi.

Par to paziņoja izdevums Sabq, tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.

Austrāliešu jūrnieks un piedzīvojumu meklētājs Šenons Lencs publicēja video savā YouTube kanālā, tajā viņš sacīja: "Mēs kuģojām porainā masā aptuveni 6-8 stundas, taču ūdeni mēs praktiski neredzējām."

Zinātnieki aprēķināja, ka porainās masas izmērs sastāda 150 kvadrātkilometrus. Patlaban milzīgā porainā masa dreifē uz Austrālijas Lielo Barjerrifu, kuru tā sasniegs aptuveni 2020. gada janvārī-februārī. Starptautiskā zinātnieku grupa atklāja milzīgās porainās masas izcelsmes noslēpumu. Viņi ir pārliecināti, ka tā izveidojusies zemūdens vulkāna izvirduma rezultātā salu valsts Tongas rajonā. Taču tā nebūt nav galvenā ziņa.

Pēc ģeologa Skota Braiana sacītā, daba dara visu iespējamo, lai glābtu sevi pati. Milzīgā dreifējošā ekosistēma atjaunos Lielo Barjerrifu, jo atnesīs sev līdzi veselus koraļļu rifus un jaunus dzīvos organismus, tostarp dažādus aļģu un molusku veidus.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала