RĪGA, 9. decembris – Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks no 5. decembra atrodas darba vizītē ASV, kur viņš piedalās vairākos pasākumos un apmeklē dažādas iestādes. Visās savās uzstāšanās reizēs Pabriks vairākkārt norādīja, ka ASV ir jāpalielina Latvijai sniegtais militārais atbalsts, vēsta "MK Latvija".
Ņemot vērā iepriekšējo "atbalsta paplašinājumu", rodas iespaids, ka šis finanšu slogs atkal tiks uzvelts uz nodokļu maksātāju pleciem.
Tiek atzīmēts, ka Pabriks piedalījās Reigana Nacionālās drošības foruma darbā, kā arī apmeklēja ASV jūras militāro aspirantūru Monterejā (Kalifornija). ASV pavadītajā laikā ministrs paguva tikties arī ar ASV aizsardzības ministra vietnieku Džonu Rudu, kongresmeņiem Maiklu Tērneru un Donu Beikonu, kā arī ar Reigana Fonda un institūta direktoru Džonu Heibušu.
Izņemot lūgumu palielināt ASV atbalstu, Pabriks atzīmēja arī to, ka ir apmierināts ar efektīvo sadarbību ar ASV, un pauda pateicību par ieguldījumu drošības stiprināšanā reģionā.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka ASV ievērojami pastiprinājušas savu militāro klātbūtni un palīdzību Eiropas valstīm pēc Krimas atgriešanās KF sastāvā un konflikta sākuma Ukrainas austrumos 2014. gadā. Pēc Savienoto Valstu iniciatīva NATO vadībā 2014. gada pavasarī tika palaista operācija Atlantic Resolve ("Atlantiskā apņēmība"). Par iemeslu kļuva Vašingtonas paziņojums par nepieciešamību nodemonstrēt savu uzticību NATO, jo reģions saskaries ar "jauniem, taču pazīstamiem draudiem".
Pa šo laiku ASV pārdislocēja uz Eiropu tūkstošiem militārās aviācijas un tehnikas vienību: iznīcinātājus, tankus, haubices, bruņutransportierus un cita veida bruņojumus. Tāpat kopā ar tehniku Eiropas kontinentā ieradušies vairāki tūkstoši kareivju un virsnieku.
ASV stāsta, ka visa šī tehnika, kā arī kareivji tiek izvietoti Eiropas valstīs uz rotācijas pamata, kas nepārkāpj Bāziskā akta Krievija – NATO noteikumus, kurā teikts, ka jauno alianses locekļu teritorijā nedrīkst izvietot būtiskus pastāvīgus karaspēkus.
Taču KF uzskata, ka NATO faktiski ir pārkāpusi akta noteikumus – militārā ziņā nav nekādas starpības starp nepārtrauktu spēku rotāciju un to pastāvīgo izvietošanu.
Maskavā vairākkārt paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.
Pēc KF prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova sacītā, ASV militārās klātbūtnes palielinājumu Eiropā pie KF robežām Maskava izskata kā draudu un uztver to negatīvi.
