RĪGA, 9. decembris – Sputnik. Nesen Krievijā ļoti daudzi atzīmēja Nezināmā kareivja dienu, pagodinot Krievijas un padomju kareivjus, kuri gāja bojā karadarbībās valsts teritorijā vai arī ārpus tās robežām, kuru vārdus tā arī neizdevās noskaidrot. Kā ar šo lietu klājas Latvijā? Jo mūsu valstī arī ir daudz krievu kareivju kapu, kuri palikuši bez vārdiem.
Trešā decembra datums nav izvēlēts nejauši. Kaut gan šo stāstu zina ļoti neliels cilvēku skaits, tādēļ ir īstais laiks atgādināt. 1966. gada 3. decembrī no kāda brāļu kapa kaujas vietā netālu no Maskavas, kura notika 1941. gada rudenī, tika paņemti nezināma kareivja pīšļi un ar militāriem pagodinājumiem nodoti zemei Kremļa pakājē. Savukārt 1967. gada 8. maijā tur tika iedegta Mūžīgā uguns.
Noteikt kareivja vārdu, kura pīšļi tika svinīgi apbedīti pie senajām Kremļa sienām, joprojām nav izdevies. Precīzs viņa vārds, absolūti iespējami, ir zināms, un ģimene pat varēja saņemt paziņojumu par nāvi. Taču nav iespējas identificēt atliekas, "piesaistīt" zināmu vārdu pie tām, pie tās apbedījumu vietas, kur viņi atdus, kā dēļ piemiņas plāksnē iegravēts uzraksts "nezināmais kareivis", nevis viņa vārds.
Tādēļ meklētājiem, tiem cilvēkiem, kuri cenšas atrast neapglabātas mirušo kareivju atliekas vai arī viņu aizmirstās kapa vietas, ir svarīgi ne vien pienācīgi apglabāt vai iekārtot atrasto kapa vietu – tā ir tikai puse no izdarāmā, bet arī jānosaka kareivja identitāte, viņa liktenis. Lai viņš nav "nezināmais" vai "bez vārda".
Kāda situācija ir Latvijā – valstī, kur ir ļoti daudz nezināmo kareivju ne tikai kopš Lielā Tēvijas kara laikiem, bet arī no Pilsoņkara un Pirmā pasaules kara laikiem.
Par situāciju pastāstīja vēsturnieks, organizācijas "Rutenija" vadītājs Aleksandrs Ržavins, pateicoties kuram tagad var izlasīt ļoti daudzas iepriekš slēptas un absolūti aizmirstas ne tikai Latvijas, bet arī Krievijas vēstures lappuses.
"Runājot par Latvijas valsti, jāsaka, ka tai, skaidra lieta, maz rūp situācija ar Lielā Tēvijas kara kareivju kapa vietām. Tā nodarbojas ar simts gadus vecu Latvijas armijas kareivju apbedījumu identifikāciju. Labi vēl, ka netraucē mums, biedrību dalībniekiem un meklētājiem, nodarboties ar vēstures izpēti un apbedījumu vietu identifikāciju, kurā mums palīdz Krievijas vēstniecība. Cik precīzi šobrīd Latvijā ir apbedījumu ar uzrakstiem uz plāksnēm "nezināmais kareivis" ir grūti pateikt visdažādāko iemeslu dēļ. Piemēram, ļoti daudz karagūstekņu apbedīts Salaspilī, kur uz brāļu kapiem burtiski ir uzbūvētas mājas," pastāstīja Ržavins.
Pēc viņa sacītā, Latvijas teritorijā atrodas ap 360 padomju kareivju brāļu kapu, kur iemūžināti vairāk nekā 155 tūkstošu sarkanarmiešu vārdi. Uzrakstu "nezināmais kareivis" tajos nav tik daudz: kaut kur tas ir viens uzraksts, kaut kur ap desmit, kaut kur neviena.
"Tomēr ilgajās desmitgadēs pēc kara tika veikts un joprojām notiek liels darbs visu kareivju vārdu iemūžināšanā memoriālos, kuru vārdi vai nu slēpās aiz uzraksta "nezināmais", vai arī bija ļoti sagrozīti, vai arī vienkārši pazuduši. Piemēram, pēc nekvalitatīva remonta. Ir svarīgi saprast arī to, ka pēc kara daudzi dokumenti tika klasificēti kā slepeni, un arhīvos bieži vien vienkārši neko neizdodas atrast," nobeigumā sacīja vēsturnieks.
