RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Eiropas Savienības nākamajā ilgtermiņa budžetā kohēzijas finansējums varētu samazināties par 22%, jeb vienu miljardu eiro, otrdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš, vēsta BB.lv.
Tikšanās laikā, kurā Pārresoru koordinācijas centrs pastāstīja valdības locekļiem un sociālajiem partneriem par nacionālā attīstības plāna (NAP2027) izstrādi termiņam līdz 2027. gadam, izskanēja arodbiedrību bažas par ieplānoto finansējumu un atbalstu atsevišķām nozarēm, piemēram, izglītībai un zinātnei, kā arī tranzītam.
Kariņš atzīmēja, ka NAP2027 ir plāns, ko Latvija raksta pati un kurā teikts, kādā virzienā tā vēlas attīstīties. NAP2027 reālais finansējums būs saistīts ar ES nākamo ilgtermiņa budžetu, kas patlaban tiek izstrādāts, taču tā aprises jau ir zināmas.
Kariņš konstatēja, ka saskaņā ar plānu ES finansējums kohēzijas politikas īstenošanai Latvijā saruks par 22%, jeb aptuveni 1 miljardu eiro salīdzinājumā ar pašreizējo budžetu. Galīgais lēmums par nākamo budžetu vēl nav pieņemts.
Premjerministrs paskaidroja, ka finansējums samazināsies vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, otrkārt, Latvijas ekonomika pieaug un vairs netiek uzskatīta par vājāko ES, treškārt, samazinās ES kopējais kohēzijas un lauksaimniecības finansējums – nauda tiks novirzīta citviet.
Premjers klātesošos uzmundrināja, teikdams, ka valstij jāsaprot – tā ir izaugusi un nav tik nabadzīga, esot jādomā, kā konkurēt plašākā mērogā. NAP2027 rāda, ka valstij jāmaina paradumi un jāpieslēdzas jaunai realitātei. Ministru prezidents skaidroja, ka naudas būs vairāk inovācijām ar augstāku pievienoto vērtību, un atzina, ka pasaule mainās ātri, bet Latvija - palēnām.
