RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Slavenās frāzes par "krievu utīm" autors, Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības un vēsturnieks Edvīns Šnore nav gandarīts ar valsts politiku, kas it kā palielina krievvalodīgo mediju saturu.
"Valsts gadiem tikai kāpina info saturu krieviski un pēc tam ir šokā, ka latviski krievi vairs info nepatērē. Pat tie, kuri to agrāk darīja," vēsta Twitter mikroblogā Edvīns Šnore.
Valsts gadiem tikai kāpina info saturu krieviski un pēc tam ir šokā, ka latviski krievi vairs info nepatērē. Pat tie, kuri to agrāk darīja. 🤷♀️ pic.twitter.com/knBfteLn3C
— Edvīns Šnore (@EdvinsSnore) 26 ноября 2019 г.
Komentētāji atbalstīja politiķa uztraukumu – pirmajās rindās, kā jau vienmēr, pazīstamā publiciste un nacionālpatriote Elita Veidemane, kas, acīmredzot, uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo mediju pastāvēšana vispār ir lieka naudas tērēšana.
"Nu tad kāpēc valsts kāpina info saturu krieviski?! kāpēc ir sabiedriskajos medijos ir kanāli krievu valodā?" vaicā Veidemane.
nu tad kāpēc valsts kāpina info saturu krieviski?! kāpēc ir sabiedriskajos medijos ir kanāli krievu valodā?
— Elita Veidemane (@elitaveidemane) 26 ноября 2019 г.
"Tāpēc, ka antiņi. Domā, ka tā pasargāsies no Putina ietekmes. Kaut patiesībā ir tieši otrādi," atbild publicistei Šnore.
Tāpēc, ka antiņi. Domā, ka tā pasargāsies no Putina ietekmes. Kaut patiesībā ir tieši otrādi.
— Edvīns Šnore (@EdvinsSnore) 26 ноября 2019 г.
Lietotāji piekrīt un piedāvā bloķēt un likvidēt krievvalodīgo mediju atliekas Latvijā.
"Krievu apraide LTV7 vajag likvidēt kā sugu, jo kvalitatīva satura tur nav, tik vien kā Maskavas atraugas tāpat arī visādus piektos radio un panāciet, lai tos Kremļa kanālus nav jāapmaksā tet klientiem, kuri grib latviešu komerckanālus palūrēt," piedāvā lietotājs Es Pats.
@ltv7rus vajag likvidēt kā sugu, jo kvalitatīva satura tur nav, tik vien kā maskavas atraugas
— Es Pats (@Tas_es_Pats) 27 ноября 2019 г.
tāpat arī visādus piektos rādio
un panāciet, lai tos kremļa kanālus nav jāapmaksā tet klientiem, kuri grib latviešu komerckanālus palūrēt
Savukārt komentētāji, kuri atļāvās nedroši iebilst, uzreiz tika pakļauti aizvainojošai kritikai.
Tā, Jānis Circenis uzrakstīja, ka "daudzi latvieši arī nepatērē informāciju latviski, ja kas". Un drīz vien tika nosaukts par "analfabētu".
Daudzi latvieši arī nepatērē informāciju latviski, ja kas.
— Jānis Circenis (@serioussam909) 26 ноября 2019 г.
"Kā gadiem valsts kāpina info saturu krieviski LTV? Jo jūs te muldat. Tieši otrādi, tā paliek mazāk," raksta Juris Jeronovičs.
Kā gadiem valsts kāpina info saturu krieviski LTV? Jo jūs te muldat. Tiešo otrādi, tā paliek mazāk.
— Juris Jeronovičs (@JurisJeronovics) 27 ноября 2019 г.
"Tiem, kas lieto tikai latviešu valodas info, ļoti grūti pieķert, ka tiek zombēti - viss latviešu segments ir nogludināts. Tiem, kas lieto vairākas valodas, ir iespēja pieķert melos kā vienus, tā otrus un trešos. Tautieši, informējiet sevi daudzās valodās!" prātīgi aicināja sociālo tīklu lietotājus Andrejs Doveiks.
Tiem, kas lieto tikai latviešu valodas info, ļoti grūti pieķert, ka tiek zombēti - viss latviešu segments ir nogludināts.
— Andris Doveiks (@AndrisDoveiks) 27 ноября 2019 г.
Tiem, kas lieto vairākas valodas, ir iespēja pieķert melos kā vienus, tā otrus un trešos.
Tautieši, informējiet sevi daudzās valodās!
Atzīmēsim to, ka otrdien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē izskanēja skaitļi par to, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji sākuši manāmi retāk patērēt informāciju latviešu valodā par notikumiem, kas notiek Latvijā un pasaulē. Ja pirms četriem gadiem informāciju latviešu valodā patērēja 54% aptaujāto, tad tagad tie ir tikai 44%.
Eksperti sabiedrisko mediju attīstības jautājumos pievērsa politiķu uzmanību tam, ka katrā sabiedrības pusē pastāv apvainošanās un milzīgas sāpes, tādēļ labākais risinājums būtu izvairīties no strīdīgiem jautājumiem par pagātni.
Pamatuzdevums ir nostiprināt nacionālo minoritāšu saikni ar valsti. Tāpat speciālisti kā labu politiskās un valdības komunikācijas piemēru ar sabiedrību minēja Aizsardzības ministrijas pieeju, kuras pārstāvji regulāri izbrauc uz dialogiem ar cilvēkiem skolās un citās sabiedriskās vietās.
Runājot par mediju izmantošanu, vērts atcerēties, ka "saturs – tas ir galvenais", savukārt tā translēšanas kanāliem ir otršķirīga nozīme, norādīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģisko pētījumu centra vadošā speciāliste Ieva Bērziņa. Svarīgi diferencēt Krievijas mediju ietekmi, jo tur pastāv gan valsts atbalstītie, gan opozīcijas mediji. Tāpat Bērziņa piedāvāja atbalsta programmu krievvalodīgiem žurnālistiem un Kremļa disidentiem Baltijas valstīs.
