RĪGA, 21. novembris – Sputnik. Latvijas nākamā gada budžeta plānā ievērota budžeta disciplīna, savukārt budžeta deficīts ir normas robežās, teikts Eiropas Komisijas slēdzienā.
Eiropas Komisijas norādīja, ka kopumā 2020. gada budžeta plāns atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam, taču plāna īstenošanas laikā var notikt nelielas novirzes no valsts vidējā termiņa budžeta mērķiem. Tai pat laikā tiek norādīts, ka nodokļu ienākumu samazināšanās nodokļu reformas rezultātā neļauj paātrināt publisko izdevumu, tostarp algu, pieaugumu.
"Latvijas budžeta strukturālais deficīts 2020. gadā tiek prognozēts vidēja termiņa mērķu līmenī. Budžeta struktūra demonstrē budžeta ienākumu un izdevumu samazinājumu attiecībā pret iekšējo kopproduktu (IKP). Nodokļu reformas rezultātā laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam budžeta ienākumi samazinās aptuveni par 1% no IKP, kas attiecīgi samazina budžeta izdevumu palielinājuma iespējas," norādīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Saeima 14. novembrī apstiprināja valsts budžetu 2020. gadam, kurš paredz ienākumus 9,89 miljardu eiro apmērā, izdevumus – 10 miljardu eiro apmērā. IKP prognoze faktiskajos skaitļos 2020. gadā sastāda 33,154 miljardus eiro, pieļaujamais budžeta deficīta apmērs – 0,3% no IKP. Maksimālais valsts parāda apmērs 2020. gada beigām noteikts 11,75 miljardu eiro apmērā.
Prezidents Egils Levits, visticamāk, izsludinās 2020. gada budžeta likumu, liekot veikt izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kurā iekļauts solījums par medicīnas darbinieku algu palielinājumu par 20%.
