RĪGA, 20. novembris – Sputnik. Vecākās paaudzes Latvijas iedzīvotāji var pieteikties lekcijām par to, kā uzlabot dzīvi pensijā. Projekta "Vecums nav šķērslis" mērķis ir palielināt pensionāru dzīves kvalitāti Baltijas valstīs. Dažādās pilsētās notiks lekcijas par fizisko un psihisko veselību, sociālo palīdzību un vientulību, vēsta Latvijas Radio.
Pie projekta strādāja Latvijas Pensionāru federācija, Rīgas Stradiņa universitāte, kā arī Igaunijas un Lietuvas pensionāru apvienības.
Izglītojošā programma NordPlus Adult piešķīrusi projektam 50 tūkstošus eiro.
Divarpus gadu laikā tika izstrādātas mācību programmas un sagatavoti lektori, tostarp 52 cilvēki Latvijā.
Kā saņemt palīdzību
Projekta vadītājs Mārtiņš Valters pastāstīja, kā viņš nonācis pie savas ieceres: "Tā bija 2016. gada nogale, kad es pats aizgāju pensijā, un radās ideja, ka kaut kas tomēr dzīvē labs ir jādara, ne tikai jāspēlē kārtis datorā. Vispār es sāku domāt, kāda tad ir mūsu dzīves jēga, kāds ir cilvēka uzdevums šai pasaulē."
Lektorus apmāca četros moduļos: kā pārdzīvot adaptācijas posmu pēc iziešanas pensijā, kā saglabāt fizisko veselību, kā saglabāt psihisko veselību un kā izvairīties no vientulības.
Kursos bija cilvēki ne vien no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām, piemēram, no Balviem un Kuldīgas. Viņu vidū bija gan sertificēti psihologi, gan parasti cilvēki, kuri vēlētos iziet šos kursus. Lektoru kontaktus var atrast projekta mājaslapā, tostarp arī krievu valodā.
"Protams, ka nav mazsvarīgs resurss nauda. Ne visiem tās pensijas ir tik lielas, es pat netaisos debatēt kāpēc. Ir daļa cilvēku, kuriem ir mazas pensijas. Tomēr pie mums ir diezgan labi attīstīta sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sistēma. Cilvēkiem ir jāzina, ka viņiem ir iespējas lūgt, dabūt un saņemt šādu palīdzību.
Un galu galā nekas neliedz arī vecumā uzsākt mazu mikro biznesu," Pastāstīja Valters.
Viens no moduļiem stāsta par sociālo palīdzību un uzņēmējdarbību. Projekta vadītājs uzsver, ka pašam šo informāciju atrast ir grūti. Vienīgā iespēja – atnākt uz sociālo dienestu, taču ne visiem ir tik viegli tur nokļūt.
"Vēl viens sadarbības partneris ļoti būtisks ir Rīgas Stradiņa universitāte. Jo tā doma bija tāda, ka par katru no šiem četriem virzieniem ir jābūt vienam cilvēkam, kas būtu galva. Un tādi tika atrasti RSU," norādīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš.
Ejiet pie cilvēkiem
Apmācību izgāja arī Krāslavas "Senioru skolas" dibinātāji Raimonds Lazda un Tatjana Azamatova. Skola – tie ir bezmaksas neformālie izglītības kursi pensijas vecuma cilvēkiem. Nodarbības notiek katru nedēļu par dažādiem tematiem, piemēram, par globalizāciju, tehnoloģijām, cilvēka smadzenēm un novecošanas procesiem. Siltajā gadalaikā tiek rīkotas radošās darbnīcas un ekskursijas.
"Pašā sākumā bija kādi 15 - 20 cilvēki. Bet skaits visu laiku pieauga. Ar lielām cerībām un gaidām cilvēki skatījās un gaidīja, ka arī nākošgad mēs to darīsim. Tā mēs to darījām bez maksas, uz brīvprātības pamata jau piekto gadu vadām šis lekcijas," pastāstīja Raimonds Lazda.
Viņš ir pārliecināts, ka Latvijā trūkst šādu projektu. Pensionāriem bieži vien ir grūti atrast motivāciju, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi. Viņš paskaidroja, ka pensijā cilvēkiem parādās lieliska iespēja izdarīt kaut ko tādu, ko viņi nav varējuši izdarīt, kad strādāja. Lai izvairītos no vientulības, Raimonds iesaka uzdrīkstēties iziet sabiedrībā:
"Nesēdiet pie loga! Piecelties, nomazgāt muti, saģērbties un iet cilvēkos. Meklēt sevi, meklēt attiecības, meklēt prieku.
Nenobīties no dzīves, kad viņa dod tādu dāvanu, kā trešo daļu laika no tā, ko veltījām darbam, varam veltīt sev. Mēs esam sociālas būtnes, un mums ir jābūt cilvēkos. Varbūt ir reti izņēmumi, kam hobijs vai kāda cita lieta dod iespēju baudīt dzīvi vientulībā. Bet es domāju, ka viņa tāpat nebūtu tik pilnvērtīga, kā starp cilvēkiem!" paziņoja Raimonds.
"Senioru skola" bija pirmā Latvijā. Tagad tai pievienojusies skola Kuldīgā.
Kā jau stāstīja Sputnik Latvija, gandrīz puse Latvijas pensionāru atrodas uz nabadzības robežas.
