Ekonomiskā krituma, peļņas un kapitāla trūkuma, kredītu pieprasījuma krišanās apstākļos bankroti ir neizbēgami. Par to, kā pasaules finanšu sistēma nokļuvusi bezdibeņa malā, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Uzvarētāji un nāvei lemtie
Desmit gadus pēc globālās krīzes pasaules banku industrija ir saskārusies ar kārtējo ciklisko kritumu. To apliecina kredītu pieprasījuma samazināšanās: 2018.gadā aizņēmumu apjoms pieaudzis tikai par četriem procentiem – tas ir zemākais rādītājs piecu gadu laikā. Jāpiebilst, ka investoru uzticība bankām vājinās, ņemot vērā operāciju paplašināšanos ar riskantiem aktīviem.
Pasaules ekonomikas bremzēšanās fonā īstu pārbaudījumu bankām sagādājušas rekordzemās procentu likmes, norāda starptautiskā konsaltinga kompānija McKinsey savā pārskatā "Pēdējā pietura? Laiks drosmīgiem soļiem."
Eksperti paskaidroja, ka bankām izdevīga ir likmju celšanās, jo ļauj izsniegt dārgākus kredītus. Zemas likmes vienmēr mazina peļņu.
Visvairāk cieš kredītu organizācijas Eiropā, kas nokļuvušas negatīvo likmju slazdā. "Zem nulles" ir arī Japāna un Šveice. Apdraudētas ir ASV – nesen Donalds Tramps ieteica Federālajai rezervju sistēmai sekot Eiropas piemēram.
Eiropas Centrālās bankas eksperiments ar negatīvām procentu likmēm ilgst jau vairāk nekā piecus gadus. Mērķis – stimulēt ekonomisko izaugsmi un nepieļaut deflāciju, taču pagaidām tamlīdzīga monetārā politika labumu nedod – ekonomikas izaugsme nepaātrinās.
Deutsche Bank vērtē, ka kredītu organizācijas eirozonā negatīvo likmju dēļ zaudē astoņus miljardus dolāru gadā. "Faktiski bankas zona par brīvu naudas līdzekļu glabāšanu CB depozītos," konstatēja McKinsey.
Krievijas fondu tirgus "Freedom Finance" Operāciju pārvaldes analītiķis Aleksandrs Osins norādīja, ka Eiropas un ASV regulatori noveduši finanšu tirgu pie krituma, ņemot vērā nespēju gūt pietiekamus ienākumus no kredītu operācijām. Rezultātā izveidojušies visi priekšnoteikumi, lai sabruktu banku sektora akcijas un bankas zaudētu kapitālu. Lielās bankas palaidušas garām iespēju izdzīvot, jo nav veltījušas pietiekamu uzmanību mūsdienu finanšu tehnoloģijām. McKinsey vērtēja, ka banku sfēras giganti tērē mazāk nekā trešo daļu budžeta tehnoloģisko platformu attīstībai, inovāciju un digitālo pakalpojumu ieviešanai. Perspektīviem finansiālo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem rādītājs sasniedz 70%.
Jauno ciklisko krīzi bez īpašām problēmām pārvarēs tikai 45% pasaules banku, uzskata McKinsey. Katrai piektajai bankai vajadzīga biznesa modeļa maiņa un radikāla izdevumu samazināšana. Citādi gaidāms krahs.
Visbeidzot, atlikušie 35% ir problemātiskās organizācijas, kas strādā nelabvēlīgos tirgos. Tādiem spēlētājiem vienīgās izredzes izdzīvot nesīs saplūšana ar tādām pašām bankām vai pārdošana spēcīgākiem konkurentiem.
"Pašreizējā situācijā ir divi ceļi. Pirmais – konsolidēties un pieaugt. Taču tas nav tik vienkārši – ir grūti vienoties. Tāpat jāņem vērā akcionāru vēlmes no saplūšanas un pievienošanas viedokļa. Otrais – atrast savu nišu, kurā iespējams dzīvot mierīgi," uzskata VestaBank valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Fjodorovs.
Krievija – klusā osta
Globālās tendences nepaies garām arī Krievijas banku sektoram, taču krīzes trieciens būtiski mīkstināsies, pateicoties finanšu tirgus attīrīšanai no vājajiem spēlētājiem – to Krievijas Banka sākusi 2013.gadā. Fitch novērtēja, ka KB šiem nolūkiem iztērējusi vairāk nekā 70 miljardus dolāru, taču kredītorganizāciju skaits valstī samazinājies vairāk nekā divas reizes. Pērn KB prezidente Elvīra Nabiuļina atzīmēja, ka lielākā tiesa darba Krievijas banku sistēmas atveseļošanas jomā ir paveikta, un situācija, kurā "normālas, veselīgas bankas konkurēja par klientiem ar "putekļu sūcējiem" (bankām, kas piesaistīja ieguldītājus ar augstām likmēm, lai īstenotu savus riskantos biznesa modeļus) un citām atklāti krāpnieciskām organizācijām", ir palikusi pagātnē.
Eksperti akcentē: tendence ir pozitīva. Nelielās finanšu organizācijas pazūd, lielās – pievieno vidējās un mazās.
"Banku sektora palielināšanās, vairāk nekā 50% institūtu pārgājuši valsts ziņā, daļa no tiem – pie starptautiskajiem banku tīkliem, nav slikta gan no ekonomikas viedokļa kopumā, gan no finansiālās stabilitātes viedokļa šajā tirgū, gan arī garantiju nodrošināšanai ieguldītājiem," paskaidroja Eiropas juridiskā dienesta komerciālās nodaļas vadītājs Aleksandrs Kuļikovs.
Svarīgs faktors ir Krievijas banku tehnoloģiskā attīstība. Tā pati McKinsey vērtē: Krievija iekļāvusies TOP-5 starp valstīm ar labāko valsts sektora digitalizācijas rādītāja pieauguma tempu, tostarp – arī finanšu jomā.
"Biznesa procesu digitalizācija, tehnoloģisko platformu attīstība var palīdzēt bankām pārciest šo periodu ar mazākiem zaudējumiem. Efektīvs darbs ar dariem, mākslīgā intelekta tehnoloģiju, prediktīvās analītikas izmantošana ļauj bankām būt divus vai trīs soļus priekšā un reaģēt uz pārmaiņām tirgū," konstatēja First Line Software attīstības direktors Vladimirs Ļitošenko.
