Bolīvijas prezidents Evo Moraless demisionēja

RĪGA, 11. novembris – Sputnik. Bolīvijas prezidents Evo Moraless, kurš trīspadsmit gadus vadījis valsti, demisionēja, faktiski atstājot valsti bez vadības, vēsta RIA Novosti.

Pēc balsu saskaitīšanas prezidenta vēlēšanās 20. oktobrī Moraless uzvarēja pirmajā posmā ar vairāk nekā 10% balsu izrāvienu no sava tuvākā pretinieka Karlosa Mesas. Vēlēšanu rezultāti izraisīja nopietnus protestus un nekārtības valstī, kas vēl joprojām nebeidzas, savukārt opozīcija sākusi runāt par krāpšanos.

​

(Dusmīgais pūlis uzbruka Bolīvijas pilsētas mērei, aplēja viņu ar krāsu, izvilka cauri ielām ar basām kājām, nogrieza viņai matus un lika parakstīt prasību par demisiju).

Svētdienas rītā Moraless paziņoja par jaunu vēlēšanu rīkošanu, lai izbeigtu vardarbību valstī, kas jau ir novedusi pie upuriem. Atbildes kārtā opozīcija paziņoja, ka ar jaunu vēlēšanu rīkošanu ir par maz un pieprasīja prezidenta demisiju. Šim paziņojumam pievienojās ar virkne ietekmīgu sociālo un darba apvienību.

Pakāpeniski, viens aiz otra sāka parādīties augsta līmeņa ierēdņu paziņojumi par demisiju – no posteņa aizgāja deputātu palātas vadītājs, kura brāli turēja ķīlniekos, kalnu rūpniecības ministrs, kuram nodedzināja māju un piekāva brāļa dēlu. Bolīvijas Bruņoto spēku galvenais komandieris Viljams Kalimans aicināja prezidentu atteikties no mandāta, lai atjaunotu mieru valstī.

Svētdien Evo Moraless paziņoja par savu aiziešanu.

"Mēs bijām pie varas 13 gadus, 9 mēnešus un 18 dienas pateicoties tautas vienotībai un gribai. Mūs apsūdz diktatūrā tie, kas zaudēja mums tik daudzās vēlēšanās. Šodien Bolīvija ir brīva, tai piemīt suverenitātes un ekonomiskais spēks," norādīja jau bijušais prezidents.

​

Viņš pauda cerību uz to, ka viņa aiziešana palīdzēs apturēt vardarbību valstī un nekārtības, taču tas nenotika. Dažu stundu laikā pēc Moralesa uzstāšanās parādījās paziņojumi par zādzībām kādā uzņēmumā, tika sadedzināti 15 autobusi valsts galvaspilsētā, cietušas paša bijušā prezidenta un viņa administrācijas vadītāja mājas.

Burtiski pusotras stundas laikā demisionēja visi tie, kas potenciāli varēja vadīt valsti līdz jaunām vēlēšanām – viceprezidents, Senāta vadītāja, Senāta pirmais vicespīkers. Beigās varas groži īslaicīgi pāriet pie Bolīvijas opozīcijas otrā Senāta vicespīkeres Žanīnas Anjesas. Viņa jau ir paziņojusi, ka pirmdien atlidos uz Lapasu, lai oficiāli uzņemtos atbildību par varu valstī.

Paša Moralesa liktenis paliek neskaidrs. Viens no opozīcijas līderiem Luiss Fernando Kamačo paziņoja, ka patlaban kareivji un policija meklē bijušo valsts prezidentu, ir izsniegts viņa aresta orderis. Šo informāciju apstiprina arī pats Moraless.

"Policijas darbinieks publiski paziņoja, ka viņam uzdots izpildīt nelikumīgu orderi manis arestēšanai. Turklāt noziedznieku grupas uzbrukušas manai mājai. Apvērsums iedragā likuma augstāko varu," uzrakstīja viņš Twitter.

​

Argentīnas, Meksikas, Venecuēlas un Kubas varasiestādes nosaukušas situāciju Bolīvijā par valsts apvērsumu, Kolumbija palūdza Amerikas valstu organizācijai sasaukt steidzamu sēdi par situāciju Bolīvijā. Meksikas ārlietu ministrs Marselo Ebrards paziņoja, ka valsts ir gatava sniegt patvērumu Moralesam valsts vēstniecības teritorijā Lapasā, kur jau atrodas 20 ierēdņi un deputāti.

Video redzams, kā opozīcija ieņēma Moralesa māju un valdības locekļu mājas.

​

Taču Brazīlijas ĀM vadītājs paziņoja, ka pie krīzes Bolīvijā novedis "krāpšanās mēģinājums vēlēšanās" un Morales ir pieņēmis pareizu lēmumu, demisionējot.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs aicināja naidojošās puses Bolīvijā samazināt spriedzi, atturēties no vardarbības un ievērot fundamentālas cilvēktiesības.