RĪGA, 9. novembris — Sputnik. Ziemeļatlantijas alianse ir Eiropas drošības pamats, lai arī patlaban tā izjūt grūtības sabiedroto savstarpējās attiecībās. Par to 7.novembrī paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele, komentējot Francijas prezidenta Emanuela Makrona vārdus par NATO "smadzeņu nāvi", portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.
Eiropas plašsaziņas līdzekļi vēl joprojām izgaršo Francijas prezidenta Emanuela Makrona asos vārdus – viņš intervijā britu izdevumam The Economist paziņoja, ka NATO "smadzenes ir mirušas". Francijas līdera diagnoze radīja īstu ažiotāžu, lai arī viņš, domājams, nevēlējās spriest par cilvēces vēsturē spēcīgākās militārās savienības "organisma" drīzu nāvi.
Mediķi ir pārliecināti, ka jebkuras dzīvas būtnes bojāeja ir neizbēgama, ja nefunkcionē orgāns, kas atbild par pārējo ķermeņa daļu kontroli, jeb – kā lielākajai daļai homo sapiens – par intelektuālo darbību. Taču, stāsta, ka, piemēram, vista spēj vēl kādu laiku skraidīt arī tad, ja tai nocirsta galva.
Sapulcējās apspriesties par sienu, bet runāja par Makronu
Jebkurā gadījumā Makrons ir panācis, ka nu jau vairākas dienas viņa vārds un fotogrāfija nepamet preses izdevumu pirmās lapas – viņš ir atspiedis malā citas personības un piespiedis Eiropas augstākā ranga politiķus arī spriedelēt par NATO "smadzenēm".
Toties viņš pats pa to laiku, kā stāsta The Voice of America, degustējis franču vīnus un delikateses kopā ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu, uzturoties oficiālā vizītē Pekinā.
Runas par "NATO smadzenēm" piešķīra īpašu franču šarmu Berlīnes sienas krišanas 30.gadskārtai Vācijas galvaspilsētā un šim notikumam veltītajai ASV valsts sekretāra Maika Pompeo vizītei. Tiesa, viņš ieradās, lai aprunātos par naudu aizsardzībai (bet lasītājiem šķiet – "reanimācijai"), ko, pēc Vašingtonas domām, lielākā daļa NATO sabiedroto Eiropā nepietiekami iemaksā kopējā budžetā.
Starp vadošajiem Eiropas valstu līderiem uz mundro žurnālistu jautājumiem par NATO "smadzeņu nāvi" bija spiesta atbildēt arī kanclere Angela Merkele.
Piedzīvojušās politiķes pieredze un intelekts ieteica viņai atbildēs izvairīties no vārdiem "smadzenes" un "nāve". "Nedomāju, ka nepieciešams tamlīdzīgs apkopojums, ja arī mēs izjūtam zināmas problēmas, ja arī esam spiesti pašlaik atbrīvoties no nelaimes un demonstrēt vienotību," kanclere teica savā uzrunā 7.novembrī, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.
Francijas prezidents izraudzījies pārlieku spēcīgus izteicienus
"Emanuels Makrons izvēlējies spēcīgus izteicienus, kas neatbilst manam viedoklim par sadarbību NATO ietvaros. Mums vitāli nepieciešama transatlantiskā sadarbība," teica Angela Merkele un nosauca NATO par Eiropas drošības sistēmas stūrakmeni.
Viņa apstiprināja Berlīnes nodomu palielināt valsts militāros izdevumus līdz 1,5% iekšzemes kopprodukta līdz 2024.gadam (ASV pieprasa palielināt tos minētajā laikā līdz 2%), taču neatkārtoja valsts aizsardzības ministres Annegrētas Krampas-Karrenbaueres teikto – viņa informēja par Vācijas nodomu palielināt militāros izdevumus līdz 2% IKP, taču līdz 2031.gadam.
Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzinīgi novērtēja Vācijas centienus un īpaši augstu izcēla tās karavīru klātbūtni NATO bataljona grupā Lietuvā un ieguldījumu alianses ārvalstu misijās, ieskaitot nesen pēc Grieķijas lūguma sākto militāro operāciju Egejas jūrā, kur alianses kuģi katram gadījumam piesedz grieķus no otras NATO dalībvalsts – Turcijas un iespējamām sekām, ko varētu nest Turcijas iebrukums Sīrijas ziemeļaustrumos.
Par alianses "nāvējošās" traumas simptomu Francijas līderis uzskata arī stratēģisku lēmumu pieņemšanas koordinācijas trūkumu starp Veco un Jauno pasauli. Eiropai vajadzētu aktīvāk un vērienīgāk paplašināt pašai savas iespējas sekmēt drošību un militāro iejaukšanos krīzes situācijās trešajās valstīs, uzskata Makrons.
