RĪGA, 9. novembris — Sputnik. Klimata pārmaiņu rezultātā kļūst aizvien grūtāk prognozēt dabas parādības, atzīmēja Latvijas universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente Gunta Kalvāne intervijā Latvijas radio.
Viņa pastāstīja, kādas pārmaiņas patlaban jau fiksē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Tā rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējo trīsdesmit gadu laikā vidējā gaisa temperatūra Latvijā pieaugusi par 0,7 grādiem. Valstī vērojami spēcīgāki nokrišņi, kanalizācijas un ūdens noteku sistēma lielākajā daļā pilsētu nav tiem pielāgota. Agrāk sāk ziedēt koki.
Vēlīnāka aukstuma iestāšanās nozīmē, ka rudens vētras turpina izskalot stāvos krastus, jo zeme šajā laikā vēl nav sasalusi.
Pētniece konstatēja, ka kļūst aizvien grūtāk prognozēt dabas parādības. Aukstuma viļņi ietekmē elektroenerģijas patēriņu. Savukārt vasarā karstuma viļņi ietekmē lauksaimniecību, mainās veģetatīvā sezona.
Speciāliste norādīja, ka, pirms cīnīties ar klimata pārmaiņu sekām, vienlaikus jāveic virkne dažādu pasākumu, kuros jāiesaistās gan valstij un pašvaldībām, gan arī pašai sabiedrībai.
Nevar cerēt, ka problēmu atrisinās vienkārša pāreja pie alternatīviem enerģijas avotiem, paskaidroja Kalvāne.
Iepriekš vienpadsmit tūkstoši zinātnieku no visas pasaules apvienojās, lai brīdinātu cilvēci par globālo klimata pārmaiņu nesto apdraudējumu. Viņu pētījumā tika izmantoti pēdējo četrdesmit gadu laikā iegūti dati. Vienlaikus parādījusies informācija par to, ka šī gada oktobris bijis siltākais visā novērojumu vēsturē.
