RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Pēc trīsdesmit gadiem kopš Berlīnes mūra krišanas Eiropas valsts uz savām robežām ir uzcēlušas aptuveni tūkstoti kilometru žoga, kas ir sešas reizes vairāk, nekā Berlīnes mūra garums, raksta Euronews.
Šoreiz Eiropu sadala nevis ideoloģija, bet gan bailes no bēgļiem un imigrantiem – sienu būvniecība aktivizējās pēc 2015. gada, kad sākās migrācijas krīze, kas saistīta ar pilsoņkaru Sīrijā.
Jaunas sienas uzbūvētas visā Eiropā, piemēram:
- apkārt Spānijas anklāviem Seuta un Melilja Ziemeļāfrikā;
- starp Turciju un Grieķiju, kā arī Turciju un Bulgāriju;
- starp Grieķiju un Ziemeļmaķedoniju;
- starp Ungāriju un Serbiju, kā arī Ungāriju un Horvātiju;
- starp Krieviju un Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī Norvēģiju;
- franču Kalē.
Sienas un žogi uz ES robežām ir vienas no pamanāmākajām "Eiropas cietokšņa" pazīmēm.
Izņemot sienas kā tādas, pastāv arī jūras robežas, kā arī virtuālās – pierobežas kontroles sistēmas, kuru mērķis ir neielaist cilvēkus Eiropā un neļaut viņiem pārvietoties tās robežu ietvaros.
Kam tas ir izdevīgi
Globālais robežu drošības tirgus 2018. gadā maksāja aptuveni 17,5 miljardus eiro, un tuvākajos gados, acīmredzot, pieaugs par 8% gadā.
Kopš "aukstā kara" beigām ES valstis iztērējušas sienām un žogiem uz robežām aptuveni 1 miljardu eiro. Pieliksim klāt Ārējo robežu fonda (1,7 miljardu eiro no 2007. līdz 2013. gadam) un Iekšējās drošības fonda (2,76 miljardi eiro no 2014. līdz 2020. gadam) izmaksas. 2021. 2027 gada budžeta projektā Eiropas Komisija piešķīrusi 9,3 miljardus eiro Kompleksās robežkontroles fondam.
Šī nauda tikusi, piemēram, kompānijām Thales, Leonardo un Aurbus, kuras ražo sauszemes un jūras robežkontroles iekārtas, tostarp helikopterus, sensorus un radarus, kā arī spāņu firmai European Security Fencing – vadošajam dzeloņstieples ražotājam. Firmas produkcija tiek izmantota apkārt Kalē, Seutai un Meliljai, uz Ungārijas un Serbijas, Bulgārijas un Turcijas un Austrijas un Slovēnijas robežas.
Dažkārt sienas būvē nevis valstis, bet gan privātpersonas. Izstādes par Eiropas robežām "Varas sienas" kurators Ištvans Viragvolds pastāstīja Euronews par to, kā Slovākijas iedzīvotāji savāca naudu un palūdza vietējās varasiestādes uzbūvēt sienu apkārt čigānu kopienai.
"Tā nav pilns mūris, bet gan daži simti metru, to var apiet. Viņi vienkārši traucējuši čigāniem, kuri iet uz pilsētu, iet gar viņu mājām," pastāstīja viņš.
"Visas sienas cilvēces vēsturē tika nopostītas. Agri vai vēlu, bet tas notika," saka viņš.
