RĪGA, 5. novembris – Sputnik. Ukrainas premjerministrs Aleksejs Gončaruks piedāvāja Igaunijas ĀM vadītājam Urmasam Reinsalu kopīgiem spēkiem cīnīties ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecību, raksta Sputnik Igaunija.
Pirmdien, 4. novembrī, Reinsalu tikās Kijevā ar savu ukraiņu kolēģi Vadimu Pristaiko. Tikšanās laikā tika apspriestas attiecības abu valstu starpā, situācija drošības jomā Ukrainā, sadarbība kiberaizsardzības nozarē un attiecības ar NATO.
Today I am visiting #Ukraine. Just had a great meeting with @VPrystaiko to whom I reaffirmed Estonia’s support to #Ukraine. We commend UA government’s strong commitment to peaceful conflict resolution and ending the war in Donbass. pic.twitter.com/hPpo9QQ0eD
— Urmas Reinsalu (@UrmasReinsalu) 4 ноября 2019 г.
Ukrainas premjerministrs izmantoja iespēju un piedāvāja Reinsalu kopīgiem spēkiem aģitēt pilsoņus pret "Ziemeļu straumi 2".
"Svarīgi, lai ES dalībvalstis skaidrotu saviem pilsoņiem "Ziemeļu straumes 2" negatīvās sekas Eiropas enerģētiskajai drošībai," pateica Gončaruks.
Atbildē Reinsalu nosauca rosināto tēmu par "svarīgu" un piekrita nepieciešamībai saskaņot darbības pretošanās izrādīšanā Krievijas un Vācijas projektam.
Iesaistīt Grenlandi
Ukrainas aicinājums Igaunijai kopīgiem spēkiem cīnīties ar "Ziemeļu straumi 2" izraisīja smieklus Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas komisijas vadītājam Aleksejam Puškovam.
"Ukraina, kurai nav nekāda sakara ar "Ziemeļu straumi 2", aicina Igauniju, kurai ar to ir vēl mazāks sakars, kopīgi cīnīties ar projektu. Kijevai atlicis iesaistīt šajā cīņā Islandi, Grenlandi un Farēru salas. Taču, jādomā, tur ir vairāk veselā saprāta, un tās nepiekritīs," uzrakstīja Puškovs savā Twitter mikroblogā.
Украина, не имеющая отношения к Сев.потоку-2, призвала Эстонию, к-ая имеет к нему ещё меньше отношения, сообща бороться против проекта. Киеву остаётся подключить к этой борьбе Исландию, Гренландию и Фарерские острова. Но, полагаю, там больше здравого смысла и они не согласятся.
— Алексей Пушков (@Alexey_Pushkov) 4 ноября 2019 г.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straumei". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas. No minētajām valstīm kompānijai Nord Stream 2 AG, "Ziemeļu straume 2" operatoram, bija atlicis saņemt būvdarbu atļauju tikai no Dānijas.
Pirmais pieteikums maršrutam, kas šķērsoja Dānijas teritoriālos ūdeņus, tika iesniegts 2017. gada aprīli. Otrais pieteikums alternatīvam maršrutam Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā uz ziemeļrietumiem no Bornholmas salas tika iesniegts 2018. gada augustā.
Dānijas vilcināšanās piespieda Nord Stream 2 AG iesniegt valsts regulatoram trešo pieteikumu "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem – tagad Dānijas EEZ uz dienvidiem no Bornholmas salas, aiz Dānijas teritoriālo ūdeņu robežām. Martā Dānijas valdība lūdza kompāniju izskatīt tieši šo variantu.
Maskava vairākkārt uzsvērusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir tikai un vienīgi ekonomisks projekts – tēze par iespējamiem enerģētiskiem draudiem Eiropai neiztur nekāda veida kritiku. Gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija, tieši pretēji, ļaus samazināt tranzīta riskus un paaugstinās gāzes apgādes drošumu patērētājiem. Turklāt gaišzilās degvielas piegādes izmaksas samazināsies - "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometru īsāks, nekā caur Ukrainu.
