RĪGA, 5. novembris – Sputnik. Nacionāli noskaņotiem Latvijas iedzīvotājiem parādījies vēl viens iemesls priecāties. Viņi atklājuši, ka Latvijā zēnu populārāko vārdu desmitniekā vairs nav vārdu Aleksandrs un Artjoms.
Visai vienkāršo prieka iemeslu atrada publicists Māris Luste. Viņš steidza iepriecināt savus lasītājus Twitter mikroblogā ar ziņu par to, ka Latvijā zēnu populārāko vārdu tops pērn ir stipri mainījies.
"Pamanījāt, ka Latvijas zēnu personvārdu top10 pametuši Aļeksandr un Arķom?" dalās novērojumā Māris Luste, apzināti sagrozot vārdu pareizrakstību, ievērojot nevis latviešu gramatiku, bet krievu.
Pamanījāt, ka Latvijas zēnu personvārdu top10 pametuši Aļeksandr un Arķom? pic.twitter.com/Xm1GA4tOSC
— Māris Luste (@MLuste) 3 ноября 2019 г.
Daži lasītāji uzreiz saprata autora mājienu un piekrita tam, ka tā patiešām ir laba zīme, kas liecina par krievvalodīgo izzušanu, jeb par viņu "pareizo integrāciju".
"Galvenais, lai nav padomju idiotu un neliek vairs Sifilisus, Barikādes un Revolūcijas," priecīgi konstatēja Aigars Prūsis.
Galvenais, lai nav padomju idiotu un neliek vairs Sifilisus, Barikādes un Revolūcijas.
— Aigars Prūsis 🇱🇻 (@Prusis) 3 ноября 2019 г.
"Huh, uhh un labi ka tā!" atviegloti izelpoja bijušais deputāts Veiko Spolītis.
huh, uhh un labi ka t'a!
— Veiko Spolitis (@VeikoSpolitis) 3 ноября 2019 г.
Tiesa, citi komentētāji nesaskatīja tajā nekādu īpašu iemeslu lepnumam un priekam.
"Nu un? Pameta un pameta," neizpratnē raksta lietotājs ar lietotājvārdu rilekta.
Nu un? Pameta un pameta 🤷♀️
— rilekta (@rilekta) 3 ноября 2019 г.
Taču Māris Luste turpināja uzstāt uz tā, ka tas ir tā dēvētās "pareizās integrācijas" rādītājs.
"Vai tas gadījumā tomēr neliecina par zināmu sabiedrības konsolidāciju, bērniem izvēloties etniski neitrālus, "ārējas" izcelsmes vārdus? Ak jā - nu un? Integrācija un integrācija vai ne?" centās argumentēt Luste savu viedokli.
Vai tas gadījumā tomēr neliecina par zināmu sabiedrības konsolidāciju, bērniem izvēloties etniski neitrālus, "ārējas" izcelsmes vārdus? Ak jā - nu un? Integrācija un integrācija vai ne? :)
— Māris Luste (@MLuste) 4 ноября 2019 г.
Tiesa, daudzi komentētāji atteicās atbalstīt autora optimismu. Beigās viņu kritizēja gan par grieķu vārdu Aleksandrs un Artjoms uzrakstīšanu, gan par terminu "etniski neitrāls".
"Kurš no tiem vārdiem ir etniski neitrāls? Un vispār, ko Jūs saprotat ar "etniski neitrāls"? To, par kura izcelsmi Jums nav ne mazākās nojausmas?" pauda sašutumu Ieva Zagante.
Kurš no tiem vārdiem ir etniski neitrāls? Un vispār, ko Jūs saprotat ar "etniski neitrāls"? To, par kura izcelsmi Jums nav ne mazākās nojausmas?
— Ieva Zagante (@just1birdcherry) 4 ноября 2019 г.
"Abi tie ir no sengrieķu valodas cēlušies. Tas nav ne labi, ne slikti," uzrakstīja Gatis Arvissons.
Abi tie ir no sengrieķu valodas cēlušies. Tas nav ne labi, ne slikti.
— Gatis Arvissons (@Bonkajs) 3 ноября 2019 г.
Turklāt izrādījās, ka vispopulārākais vārds Roberts ir īpaši populārs Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, tādēļ nekādus secinājumus no šī saraksta nav vērts izteikt.
"Robertus liek arī krievvalodīgie," grauj nacionālpatriotu šablonus Zigurds Strīķis.
Robertus liek arī krievvalodīgie.
— Zigurds Strīķis (@Zigurds) 3 ноября 2019 г.
Savukārt citi komentētāji atzīmē vēl vienu svarīgu lietu – nedz zēnu, nedz meiteņu vārdu topā nav latviešu tradicionālo vārdu.
"Desmitniekā nav Līga, nav Jānis. Tā kā vajadzētu," norāda Tālis Jēkabsons.
Desmitniekā nav Līga, nav Jānis. Tā kā vajadzētu 😈
— Tālis Jēkabsons (@talisjekabsons) 3 ноября 2019 г.
"A gģe Jāņis?" daudznozīmīgi vaicā krievu transliterācijā Imants Vīksne.
A gģe Jāņis?
— Imants Vīksne (@ImantsViksne) 3 ноября 2019 г.
