Eksperti ir pārliecināti, ka tuvākajos gados Arktika kļūs par konfrontācijas arēnu: no vienas puses Ziemeļu jūras ceļa pretinieki ar Vašingtonu priekšgalā, no otras – Krievija un tās partneri. Par spriedzes pieaugumu portālā RIA Novosti pastāstīja Aleksandrs Lesnihs.
Bremzes Arktikā
ASV Aizsardzības ministrijas sagatavotajā dokumentā uzsvērts, ka Arktikai "ir tieša saikne ar ASV nacionālo drošību". Vašingtonas galvenais uzdevums – "nāvējošāka, stabilāka, elastīgāka militārā grupējuma izvēršana, kas spētu nodrošināt konkurentspējīgas priekšrocības šajā svarīgajā reģionā". Līdztekus Ziemeļu ledus okeānam runa ir arī par Bēringa šaurumu un jūras koridoru Grenlandes, Islandes un Norvēģijas rajonā.
Lieta tāda, ka ASV Arktikā pieder tikai neliela teritorija Aļaskā. Tāpēc Vašingtona vispirms sāka spiedienu pret sabiedrotajiem NATO ar prasību nodrošināt netraucētu un neierobežotu piekļuvi ziemeļu rajonos.
Gada vidū Baltais nams ieteica Kanādai izmest no prāta AN Konvecijā paredzētā ekskluzīvās tiesības uz arktisko koridoru. ASV JKS komandieris Ričards Spensers jau iepriekš izklāstīja ieceri palielināt flotes spēkus Kanādai piederošajā Ledus okeāna zonā un paplašināt militāro objektu skaitu.
Daudzi eksperti ir pārliecināti, ka Trampa vēlme nopirkt no Dānjas Grenlandi arī saistīta ar ASV vēlmi iegūt militāro bāzi polārajos ūdeņos.
Bez tam "Arktiskās doktrīnas" mērķis ir vājināt reģionā ASV stratēģiskos konkurentus – Krieviju un Ķīnu. Vašingtona ir īpaši nobažījusies Ziemeļu jūras ceļa dēļ: šajā projektā amerikāņi saskata Maskavas un Pekinas mēģinājumu ieņemt svarīgākās lokācijas ziemeļu platuma grādos.
Sabiedrotie ir vienisprātis ar Baltā nama bažām. Augusta beigās Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena Sēreide pauda satraukum par ZJC ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem un nodomu pārbaudīt maršruta atbilstību Eiropas standartiem.
Rietumu ekoloģiski argumenti Maskavu neietekmēja. Krievijas vēstniecības Norvēģijā vecākais padomnieks Vladimirs Isupovs atgādināja, ka ZJC projekts tiek īstenots Krievijas teritoriālajos ūdeņos, un Oslo atliek tikai vērot tā īstenošanu no malas.
Par arktisko projektu ekoloģisko drošību parūpējās pati Krievija. Augusta vidū lielais tankkuģis "Prospekt Koroļeva" (tas pieder "Sovkomflot") pirmais pasaulē izberauca visu ZJC ar ekoloģiski nekaitīgu degvielu – sašķidrināto gāzi. "Sovkomflot" rīcībā ir seši "zaļās sērijas" kuģi.
Krievija turpinās paplašināt kodoldegvielas kuģu floti un aizvien mazāk izmantos arktiskajos ūdeņos kuģus ar "netīrajiem" dīzeļmotoriem. "No nākamā gada Starptautiskā jūras organizācija samazina pieļaujamo sēra saturu kuģu degvielā no 3,5 līdz 0,5 procentiem. Pamazām aizvien vairāk būs pieprasīti kuģi ar SDG dzinējiem. Taču ir arī cita alternatīva: kuģi ar kodoldzinēju. Tiem izmešu nav. Tas ir īpaši aktuāli, piemēram, Ziemeļu jūras ceļam," pastāstīja Kuģubūves apvienotās korporācijas prezidents Aleksejs Rahmanovs.
Ārvalstu speciālistu domu gājies ir aptuveni tāds: piemēram, enerģētikas ekperts no Briseles Brīvās universitātes Samuels Furfari aicināja Krieviju "nepakļauties ekoloģisko grupu provokācijām kodolenerģijas aspektā" un augstu novērtēja peldošās AES "Akademik Lomonosov" ekspluatācijas sākumu.
Uz abām pusēm
Krievijai ir arī sabiedrotie Ziemeļu jūras ceļā, turklāt abos maršruta galos. Oktobra sākumā Islandes vēstnieks KF Berglinds Asgejrsdotirs pavēstīja, ka Reikjavika "ļoti vērīgi seko projekta attīstībai", kā arī izvērtē iespēju būvēt starptautisko ostu lielajiem kuģiem, kuri dodas pa Ziemeļu jūras ceļu.
Septembrī Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins pauda gandarījumu par sadarbību ar Krieviju ZJC attīstībā: patlaban kuģubūvētavās Korejā top 15 tankkuģi-ledlauži SDG pārvadāšanai pa arktisko maršrutu.
Eksperti nešaubās: jau tuvākajos gados uz ZJC pāries lielākā daļa preču plūsmas starp rietumu un austrumu puslodēm – ceļš šajā maršrutā aizņem gandrīz mēnesi mazāk nekā tradicionālajā – caur Suecas kanālu. Turklāt tas ir drošāks: nav pirātu no Somālijas un citām valstīm.
Krievija plāno līdz 2024.gadam palielināt preču pārvadājumus pa ZJC līdz 50 miljoniem tonnu gadā – iecere iekļauta Vladimira Putina nospraustajos uzdevumos. Korporācijas "Rosatom" ZJC direkcijas vadītājs Vjačeslavs Rukša pastāstīja, ka šo rādītāju izdosies sasniegt un, iespējams, pat pārsniegt, pateicoties energoresursu eksportam no topošā kompleksa "Arktik SDG 2" (no turienes tiks iekrauti 18 miljoni tonnu SDG gadā), Taimiras kravu bāzes "VostokUgoļ" (20 miljoni tonnu ogļu) un Pajahas atradnes (vairāk nekā pieci miljoni tonnu naftas).
Taču runa nav tikai par fosilo degvielu. Omskas apgabals plāno transportēt pa ZJC graudus uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm. Oktobra vidū Krievijas lauksaimniecības ministra vietniece Oksana Luta apstiprināja eksporta maršrutu caur Irtišu, Obu, Sabetas ostu un tālāk – pa ZJC. Eksperiments notiks nākamā gada jūlijā.
Krievija turpinās darbu pie vērienīgajiem arktiskajiem projektiem. "Patlaban Arktika pasaules reģionu vidū ir viena no vismazāk izpētītajām teritorijām, tāpēc tieši šeit slēpjas potenciāls, kas dāvās attīstības impulsu nākotnē visai pasaulei. (..) Runa ir par 80% gāzes, 20% nafas un līdz 100% vairāku elementu izrakteņu rezervju. Mēs esam saskaitījuši vairāk nekā 100 perspektīvus projektus, kuros tiks ieguldīti aptuveni 11 triljoni rubļu (15,534 miljardi eiro) līdz 2030.gadam," atgādināja autonomās nekomerciālās organizācijas "Tālo Austrumu investīcijas piesaistīšanas un biznesa atbalsta aģentūra" direktors Arktikas jautājumos Dmitrijs Fiškins.
