Krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļas Latvijas iedzīvotāju, taču viņu skaits samazinās; kāds ir valodu sadalījums reģionos un vecuma grupās.
Krievu valoda Latvijā atrodas visnotaļ neparastā stāvoklī: tā ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļai iedzīvotāju, vēl vairāk cilvēku tajā runā mājās, taču juridiski tās īpašais statuss nekādā veidā nav noteikts – un formāli tā ir parasta svešvaloda, kā ķīniešu vai svahili valoda. Turklāt likumdošanā tā ir pat sliktākā stāvoklī, nekā oficiālās Eiropas Savienības valodas.
Krievvalodīgo daļa turpina samazināties, taču ne tik ātri: gandrīz 20 gadu laikā tā samazinājusies par 1,5%. Krievvalodīgo procentuālais skaits samazinājies visos reģionos, izņemot Latgali, viskrievvalodīgāko Latvijas reģionu, kur krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā 55% iedzīvotāju. Arī Rīgā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie.
Krieviski mājās runā 37,7% iedzīvotāju – tas ir pat vairāk nekā to cilvēku daļa, kuriem krievu valoda ir dzimtā. Taču ne visi mājās runā dzimtajā valodā – saskaņā ar oficiālo statistiku, 37% laulību Latvijā ir jauktās laulības.
Tomēr krievu valoda ir izplatītāka vecāku Latvijas iedzīvotāju vidū: krieviski mājās runā aptuveni 45% iedzīvotāju vecumā virs piecdesmit gadiem, savukārt jaunāku iedzīvotāju vidū krievvalodīgo daļa nepārsniedz 40%.
Plašāk par valodu situāciju Latvijā Sputnik Latvija infografikā.
