RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Saeima izskata administratīvi teritoriālā iedalījuma reformu, kas paredz pašvaldību skaita samazināšanu par divām trešdaļām.
Deputāti pieļāva, ka Saeima vēl varētu mainītu valdības nospraustās jauno novadu robežas, vēsta TV3.
Likumprojekta autori akcentēja, ka mazāka novadu skaita apstākļos pašvaldības spēs pildīt savas funkcijas arī pēc desmit gadiem. Šobrīd puse no pašvaldībām neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, mazie novadi nespēj pildīt savas funkcijas, bet iedzīvotāji saņem atšķirīgas kvalitātes pakalpojumus.
"104 no 119 pašvaldībām saņem dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, un 39 pašvaldībām šī dotācija veido vairāk nekā 15% no to kopbudžeta. 27 pašvaldībās nav struktūrvienību vai speciālista, kas atbildētu par uzņēmējdarbību un ar to saistītiem jautājumiem. Tikai 38% iedzīvotāju ir darba vieta savā pašvaldībā," konstatēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!")
Pēc reformas autoru domām, samazinot pašvaldību skaitu līdz 39, tās visas pildīšot savas funkcijas.
Pret likumprojektu iestājas Zaļo un zemnieku savienība – partija uzskata, ka ministrija nav iesniegusi pietiekamus argumentus tam, ka cilvēki reģionos dzīvos labāk.
"Realitātē šā likumprojekta autori ir izdarījuši visu iespējamo, lai mūsu valstī tik ļoti svarīgā teritoriāla reforma neizdotos un Satversmes tiesa to atzītu par juridisku brāķi.
Jo nav sagatavots kvalitatīvs konceptuālais ziņojums par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, nedz šis ziņojums saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu apspriests ar pašvaldībām," norāda ZZS pārstāvis Viktors Valainis.
Likuma kvalitāte kļūs skaidra tikai pēc tā pieņemšanas un Satversmes tiesas vērtējuma.
Pagaidām deputāti apņēmušies pārzīmēt valdības atsūtīto 39 pašvaldību karti. Neoficiāli jau panākta vienošanās par Rūjienas novada pievienošanu Valmierai. Lielas neskaidrības ir par Valkas novada nākotni, jo bez Rūjienas tas nevar izpildīt līkuma noteiktos kritērijus par iedzīvotāju skaitu. Viens no variantiem paredz arī Valku pievienot Valmierai, taču ministrija iebilst.
"Ja mēs gadījumā uztaisām vienu milzīgu Ziemeļvidzemes novadu, tad ir jautājums, kā iedzīvotāji no ļoti tālas pierobežas varētu atbraukt uz šo attīstības centru?" bija neizpratnē Plešs.
Gaidāmas diskusijas arī par republikas pilsētas statusa saglabāšanu Ventspilij, Jēkabpilij un Jelgavai.
"Ja valdība šobrīd izceļ piecas republikas pilsētas, atzīstot, ka tur ir cita situācija, Jelgava ir atstāta novārtā, jo ir kopā ar novadu. Vietā, kur nekad nav bijis konflikts starp pilsētniekiem un novadniekiem, valdība piedāvā šādu konfliktu radīt. Tas ir pilnīgi aplami," piebilda Valainis.
Tiesa, deputātiem nav daudz laika, lai kartē izdarītu izmaiņas. Likums Saeimai jāpieņem līdz maijam, pretējā gadījumā var rasties problēmas ar nākamo pašvaldību vēlēšanu organizēšanu 2021. gadā.
