RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis radio Baltkom intervijā pastāstīja par restorānu īpašnieku attieksmi pret darbiniekiem no trešajām valstīm.
Viņš konstatēja: ja viņi labi tiek galā ar saviem uzdevumiem klientu apkalpošanas jomā, nemaz nav kritiski tas, ka viņi nerunā latviski. Jenzis atzinās, ka viņu nemaz nebiedē apkalpošana angļu valodā. Sevišķi apstākļos, kad darbiniekus, kuri prot valsts valodu, atrast ir ļoti grūti.
Jenzis pastāstīja, ka ir runājis ar piecu zvaigžņu viesnīcas īpašnieci, un viņa sūdzējusies par to, ka viņai neatliek nekas cits, kā vien pieņemt darbā indiešus. Viņi runā angliski, toties teicami strādā.
"Ziniet, ko viņa pateica? Lai tik pie viņas atnāk uzraugošā iestāde, viņa viņus aizstāvēs līdz pēdējam," padalījās Jenzis.
Jenzis izteica arī savas domas par tiem, ko no restorāna patiešām var aizbiedēt no trešajām valstīm atbraukušu darbinieku sarunas svešās valodās. Viņaprāt, uz tādām vietām, visdrīzāk, vairs nenāks nacionālisti un rasisti. Un īpašnieks vienkārši pazaudēs šos klientus.
Te nāksies izlemt pašam iestādes saimniekam. Vai nu viņš pieņem darbā strādniekus no trešajām valstīm un, iespējams, zaudē daļu apmeklētāju, vai cenšas atrast latviešus, kuri piekritīs strādāt pie viņa, un apkalpo tos, kam riebjas runāt svešvalodā Latvijā.
Iepriekš pazīstamais "kebabfobs", Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava publicēja savā Facebook lapā naidpilnu publikāciju, kurā pauda sašutumu par to, ka Latvijā izvēlas aizvērt acis uz migrantu problēmu.
Viņš konstatēja: kamēr migranti studentu vīzu vai šaubīgu kompāniju piesegā strādā Latvijā, strādās kebabnīcās, valstī vairojas tarakāni un vispār izveidojas absolūti antisanitāri apstākļi. Turklāt problēma kļūst aizvien jūtamāka – tas ir "dramatisks sanitāro normu pārkāpums" – netīrumi, tarakāni, karstā ūdens trūkums un tā tālāk. Tā ir nodokļu nesamaksāšana lielos apmēros, cilvēku nodarbināšana bez darba līgumiem, nelikumīga nodarbināšana un citi pārkāpumi.
Atgādināsim, ka patlaban Latvijā tiek apspriesti grozījumi, kuri piedāvā atļaut trešo valstu studentiem strādāt pilnu slodzi, ja viņi to vēlēsies. Šobrīd 40 stundu darba nedēļas vietā viņiem ir atļauts strādāt tikai 20. Pirmajā lasījumā Saeimas deputāti konceptuāli atbalstīja šos grozījumus. Iniciatīvai pretojas Nacionālās apvienības pārstāvji, taču bizness ir par migrantu, tostarp arī studentu, pieņemšanas darbā nosacījumu vienkāršošanu.
