RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Kārtējā "naida kurinātāja" krimināllietu prokuratūra jau ir iesniegusi Rīgas rajona tiesā. Interneta lietotājs bezrūpīgi publicēja komentāru rakstam krievu valodā. Tagad pret viņu sākta izmeklēšana, vēsta Tvnet.lv.
Apsūdzība uzskata, ka lietotājs pārkāpis visas "pieļaujamās vārda brīvības robežas", komentējot rakstu ar nosaukumu "Tiesa skatīs nacionālā naida kurināšanā apsūdzētā Girsa lietu".
Turklāt apsūdzība neslēpj, kādas "pieļaujamās robežas" vīrietis ir pārkāpis. Viņš, saskaņā ar apsūdzības liecībām, nosaucis latviešus par fašistiem un vispār rupji izteicies par latviešiem un latviešu leģionāriem. Tas viss, pēc apsūdzības domām, "ir netiešs aicinājums uz vardarbību pret bijušajiem leģionāriem" un komentāri "bija vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu".
Tagad kārtējam Latvijas "naida kurinātājam" draud piecu gadu cietumsods, piespiedu darbi vai naudas sods. Atlicis vien pagaidīt, kamēr tiesa paziņos savu spriedumu. Lieta tiks izskatīta vien 2020. gada 28. aprīlī.
Interesanti, ka raksts, ko komentēja par naida kurināšanu apsūdzētais lietotājs, ir veltīts vēl vienam "naida kurinātājam" – Illarionam Girsam. Patiešām, likteņa ironija.
Girsa gadījumā krimināllieta tika ierosināta sakarā ar 2014. gada publikāciju portālā illarion.lv. Girsu apsūdzēja pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas – par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Taču 2018. gada 7. decembrī Kurzemes rajona tiesa atzina Girsu par nevainīgu viņam inkriminētajā nacionālā naida kurināšanā. Spītīgā Kurzemes tiesu apgabala prokuratūra iesniedza apelācijas protestu, un lieta tika nosūtīta uz Kurzemes apgabaltiesu. Beigās prokurora apelācija netika atbalstīta, un attaisnojošais Girsa spriedums palika spēkā.
Tiesa, pēcāk Kurzemes tiesu apgabala prokuratūra iesniedza protestu par Kurzemes apgabaltiesas lēmumu atstāt bez izmaiņām Kurzemes rajona tiesas attaisnojošo spriedumu. Tiesībsarga lieta tika nodota Augstākajai tiesai. Taču Girss vairs nebija sasniedzams. Jau 2016. gada pavasarī viņš pameta Latviju un apmetās uz dzīvi Krievijā. Turklāt tā paša gada septembrī Girss ieguva bēgļa statusu KF, paziņojot, ka Latvijā viņu vajā politiskās darbības dēļ.
