RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Autoceļu uzturētājs" (LAU) sagatavojusi 26 tūkstošus tonnu sāls apledojuma mazināšanai uz Latvijas autoceļiem gaidāmajā ziemā, vēsta jauns.lv ar atsauci uz kompānijas pārstāvi Edgaru Žildi.
LAU jau sākusi gatavoties ziemai un veic aprīkojuma testēšanu un uzstādīšanu, noliktavās tiek piegādāti speciāli pretslīdes materiāli. Dotajā brīdī jau ir sagatavoti 26 tūkstoši tonnu sāls, kā arī 10 tūkstoši kubikmetru sāls un smilšu maisījuma.
Autoceļu ziemas uzturēšanas sezona sākas 2019. gada 1. novembrī, taču viss būs atkarīgs no laikapstākļiem. Ja kalendārā ziema nesakritīs ar faktisko, darbi tiks uzsākti agrāk vai arī vēlāk, atkarībā no nepieciešamības.
Izņemot to, LAU atgādina autovadītājiem, ka ir jāsagatavo savas mašīnas ziemai un jānomaina vasaras riepas uz ziemas riepām, kā arī jāievēro ceļu satiksmes noteikumi un nebraukt pārgalvīgi.
Ikdienas autoceļu apkalpošanas darbiem var sekot līdzi lietotnē Waze vai ar "Latvijas Valsts ceļi" interaktīvās kartes palīdzību portālā www.lvceli.lv, atgādina LAU. Informāciju par ceļu stāvokli var ziņot pa diennakts bezmaksas tālruni 8000 5555.
2019. gada sākumā valsts uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ziņoja, ka avārijas stāvoklī atradās 296 km valsts galveno autoceļu, kā arī 1440 km reģionālo un 3764 km vietējo ceļu.
LVC atzīmēja, ka mainīgo laikapstākļu un gaisa temperatūras svārstību ietekmē uz ceļiem sliktā tehniskā stāvoklī var intensīvi veidoties bedres.
Taču "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs, bijušais Latvijas premjerministrs Andris Bērziņš uzskata, ka laikapstākļiem ar to nav nekāda sakara. Viņš apgalvoja, ka ceļu kvalitāte Latvijā ir tik zema nepietiekama finansējuma dēļ, kā arī tāpēc, ka netiek mērķtiecīgi izmantoti līdzekļi, ko maksā ceļu satiksmes dalībnieki.
Tāpat Bērziņš norādīja, ka ceļu stāvoklis Latvijā ir bēdīgs kopš 2003. gada, kad tika likvidēts Valsts autoceļu fonds. Kopš tā laika šajā nozarē vērojama absolūta nenoteiktība: pieņemtie lēmumi netiek īstenoti, vēl vairāk, vērojamas manipulācijas ar cipariem, kuru mērķis ir parādīt, ka situācija nemaz nav tik slikta, kā stāsta eksperti un novēro paši valsts iedzīvotāji.
