RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvija ir pazaudējusi gan "smadzenes", gan darbarokas, ir ļoti svarīgi tās atgriezt atpakaļ, taču reemigrācijas programma nav visefektīvākais veids, uzskata pazīstamais plastiskais ķirurgs Jānis Zaržeckis, Dr. J.Zaržecka un Dr.T.Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīnikas pārstāvis.
Pēc viņa domām, pastāv risks, ka nauda, kura ir piešķirta šim projektam, vienkārši tiks iztērēta, bet mērķis netiks sasniegts. Zaržeckis uzskata, ka divi galvenie nosacījumi, kas nepieciešami, lai aizbraukušies latvieši atgrieztos, ir darbavietu esamība un labvēlīgs nodokļu režīms.
"Tie, kas emigrēja un saņēma tur labu darbu un viņiem tur klājas labi, viņiem (reemigrantu atgriešanas programma) nebūs izšķirošais. Nē, nu par lielu naudu – kurš gan nebūs gatavs. Viņiem būtiskāk būs, lai tā nodarbošanās, ko viņi tur veic, šeit būtu tikpat ienesīga, lai ir darbavietas, lai nodokļu režīms ir labvēlīgs, lai viņš šeit var nodarboties ar to, ko dara tur," pateica ķirurgs RigaTV24 ēterā.
Viņš uzsvēra, ka vienreizēji pabalsti neatgriezīs reemigrantus dzimtenē.
"Es domāju, ka tas varētu būt izšķirošais, nevis tas, ka mēs izmaksāsim viņiem vienreizēju pabalstu, pavicināsim viņu priekšā ar naudu, un viņi skries pēc tās," pateica Zaržeckis.
Pēc viņa domām, pirms veikt jaunus naudas ieguldījumus šajā programmā, ir jāizvērtē, kā tas viss strādā.
"Taču man ir bažas, ka tas varētu vispār nenostrādāt, vienkārši izšķērdēs naudu un viss. Nav skaidrs, kam šo naudu tērēs, kur tā aizies…" nesaprot ķirurgs.
Reemigrācijas programma
Kā jau iepriekš stāstīja Sputnik Latvija, valsts saskarusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē veidus kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādāja speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.
Tāpat Latvijā uzsākts pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem 2018. gadā piešķirti 425 tūkstoši eiro.
Reemigrācijas programmas ietvaros katrā Latvijas reģionā strādā koordinatori. Viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Visu šo projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Reģionālie koordinatori piedāvā reemigrantiem programmas Kurzemē, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Rīgā.
Atzīmēts, ka 79% reemigrantu dod priekšroku pilsētām un reģionālas nozīmes attīstības centriem, taču ir arī tie, kuri atgriežas nomaļākās vietās.
Lēmumu atgriezties Latvijā visbiežāk pieņem ģimenes ar bērniem, un noteicošais faktors ir izglītība – kur bērni mācīsies. Cilvēki atzīst, ka atgriezties mudina arī ilgas pēc ģimenes un bērniem.
Reemigrācijas programma Latvijā tiks turpināta: šiem mērķiem 2019. gadā tiks piešķirta papildu nauda. Daļa līdzekļu aizies valsts dotācijās 10 tūkstošu eiro apmērā tiem, kas spēs sniegt dzīvotspējīgu biznesa projektu.
Taču par galveno problēmu reemigranti joprojām sauc grūtības no jauna iekārtot savu dzīvi Latvijā, viņi gaida nopietnāku valsts un sabiedrības atbalstu adaptācijas laikā. un valsts ir gatava palīdzēt. Tostarp, viens no variantiem – speciālu nosacījumu izveidošana mājokļa iegādei.
