RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Lietuvas neatkarīgais dzelzceļu operators LGC Cargo, kurš ar sava lielākā akcionāra – Baltijas Tranzīta Serviss – starpniecību ir saistīts ar Latvijas uzņēmēju Aināru Šleseru, atkal nesaņēma atļauju kravu pārvadājumiem caur Lietuvu, vēsta avīze Verslo žinios.
Lietuvas Transporta drošības administrācijas direktora vietnieks Justs Rašomavičs paziņoja, ka 2019.-2020. gada perioda jauda tika piešķirta kompānijai LGC Cargo tikai nepārpildītajās līnijās, savukārt tajos posmos, kuros varētu būt tranzīta pazīmes, jauda piešķirta netika.
Līdzīgi pagājušajam gadam, uzņēmums saņēma atļauj pārvadāt kravas no Latvijas līdz Būgeņiem, kur darbojas Orlen Lietuva naftas pārstrādes rūpnīca, no Viļņas līdz Kauņai un dažos citos iekšzemes maršrutos. Taču, pēc Rašomaviča sacītā, pērn LGC Cargo neizmantoja šīs jaudas, kā rezultātā valsts nesaņem ienākumus.
Kopumā šogad atļaujas kravu pārvadājumiem uz Lietuvu vai caur tās teritoriju nav iedevuši nevienai ārzemju kompānijai. Pērn šāds pieteikums bija no Latvijas Dzelzceļa, taču pēcāk tas atsauca savu lūgumu.
Iepriekš vēstīts, ka Lietuvas neatkarīgais dzelzceļa operators LGC Cargo, kas ar sava lielākā akcionāra – Baltijas Tranzīta Serviss – starpniecību saistīts ar Latvijas uzņēmumu Aināru Šleseru, plānoja sākt pārvadājumus pa Lietuvu līdz robežai ar Kaļiņingradas apgabalu, no kurienes kravas – akmeņogles, naftas produkti, minerālmēsli utt. – varētu doties tālāk uz Poliju.
Tomēr jau vairāk nekā pusotru gadu uzņēmums nevar saņemt atļauju kravu pārvadājumiem.
Galvenais iemesls, kura dēļ kavējās pieprasīto jaudu saskaņošana, - aizdomas, ka LGC Cargo plāno kravu tranzītu cauri Lietuvai no Krievijas uz Kaļiņingradas apgabalu. Savukārt šo nozari īpaši regulē Lietuvas likumi.
ES dzelzceļa direktīva ļauj dalībvalstīm, kas robežojas ar trešajām valstīm, pieļaut izņēmumus tranzītam, bet Lietuva ir vienīgā ES valsts, kas šīs tiesības izmantojusi. Dzelzceļa transporta kodeksa 28.pants paredz, ka ekskluzīvas tiesības dzelzceļa tranzīta pakalpojumu sniegšanai ir uzņēmumiem, kuri pilnībā pieder Lietuvas valstij.
"Tranzīta pārvadājumi Lietuvā ir izņēmums, ņemot vērā noteiktus riskus, kas saistīti ar pārvadājumiem no Krievijas Kaļiņingradas apgabala. Lietuvos gelezinkeliai veic noteiktu militāro, pasažieru tranzītu, tāpēc uz citu kravu pārvadājumiem mēs attiecinām augstākas prasības, kas paredz: tādus pārvadājumus var īstenot tikai valsts uzņēmumi. Tas nodrošina kontroles līmeni," paskaidroja sakaru un transporta ministra vietnieks Ričards Dēgutis.
Lietuvas Transporta drošības administrācija, saņēmusi LGC Cargo pieteikumu, pieprasīja iesniegt ziņas, kas apliecinātu, ka uzņēmums neplāno tranzītu cauri Lietuvai. Taču LGC Cargo atbildēja, ka tādu pierādījumu tai nav un uzņēmumam nav tie jāiesniedz, jo pārvadājumi no Latvijas un Lietuvas, kā arī Baltkrievijas un Lietuvas robežas līdz robežai ar Kaļiņingradas apgabalu netiek uzskatīti par tranzītu. "No Krievijas uz Kaļiņingradu – tas jau ir tranzīts, tādu kravu nevar būt," paskaidroja LGC Cargo loģistikas menedžeris Tomass Kēršis. Viņš piezīmēja, ka kravu kontroli jebkurā gadījumā veic muitas iestādes.
LGC Cargo neizdevās panākt maršrutu saskaņošanu, un šī gada martā uzņēmums iesniedza sūdzību Eiropas Komisijā. Uzņēmums kritizēja Lietuvas Transporta drošības administrācijas (LTSA), Lietuvos gelezinkeliai un Transporta un sakaru ministrijas darbības un lēmumus.
