RĪGA. 17. oktobris – Sputnik. "Separātiskais noskaņojums Katalonijā ir sens process, un tuvākajā laikā nebeigsies. Patlaban mēs vērojam Katalonijas krīzes kārtējo saasināšanos, ko radījusi konkrēta informācija – Spānijas Augstākā tiesa nav mīkstinājusi spriedumu Katalonijas valdībai, kas 2017. gadā nolēma organizēt referendumu par atdalīšanos no Spānijas. Mēs redzam novēlotu reakciju par toreizējo tiesas lēmumu," uzskata Krievijas Tautu draudzības universitātes Stratēģisko pētījumu un prognožu institūta direktora vietnieks, politoloģijas zinātņu kandidāts Pāvels Feldmans intervijā radio Sputnik.
Eksperts atzīmēja, ka redzami noteikti tiesiskie priekšnoteikumi, lai uzskatītu referenduma rezultātus par leģitīmiem, un Katalonijas tagadējā vadība no tiem neatsakās.
"Cits jautājums, ka daudzas struktūras ES to var uzskatīt par zināmu precedentu, arī Spānijā Katalonijas atdalīšanās varētu radīt ķēdes reakciju, kas var izplatīties citos reģionos, piemēram, Basku Zemē, kas Katalonijas referenduma panākumu gadījumā izmantotu piemēru un atdalītos no Madrides. Ķēdes reakcija var skart arī citas ES valstis, piemēram, Bavāriju, Pjemontu," teica Feldmanis.
Viņš atzīmēja, ka dažkārt šis noskaņojums saasinās ekonomisko problēmu fonā, dažkārt – pavājinās.
"Patlaban saasināšanās var sākties, ņemot vērā to, ko mēs vērojam Spānijā. Parasti šie notikumi notiek viļņveidīgi. Tomēr kaut kāda radikāla noskaņojuma par kāda reģiona atdalīšanos nav – ES cenšas ar diplomātiskām, reizēm – spēka metodēm nivelēt situāciju pašos pamatos," atzīmēja politologs.
Feldmanis uzskata, ka arī protesti Spānijā negūs panākumus un tiks apspiesti.
14. oktobrī Katalonijā sākās protesta akcijas pēc tam, kad Augstākā tiesa nolasīja spriedumu kataloņu politiķiem par viņu dalību nelikumīgajā neatkarības referendumā 2017. gadā.
Divas dienas radikāļi bloķē ceļus un dzelzceļus dažādos autonomā reģiona rajonos. Sarežģītākā situācija izveidojusies Barselonā, kur manifestācijās piedalījās 40 tūkstoši cilvēku. Mītiņu dalībnieki apmētāja policistus ar dažādiem priekšmetiem, nogāza aizžogojumus, aizdedzināja atkritumu konteinerus, mēģināja izlauzties līdz Spānijas valdības pārstāvniecību ēkām, cēla barikādes un dedzināja ugunskurus.
Katalonijas kārtības sargi Mossos de Escuadra izmantoja nūjas un gumijas lodes. Nekārtībās otrdien un otrdienas naktī cietuši aptuveni divi simti cilvēku.
16. oktobrī tūkstošiem Katalonijas neatkarības piekritēju sāka gājienu uz Barselonu. Akciju ierosināja sabiedriskās organizācijas – Katalonijas nacionālā asambleja (KN) un Omnium Cultural, kuras līderiem Augstākā tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem par dalību nelikumīgajā neatkarības referendumā 2017. gadā.
Akciju atbalstīja radikālā organizācija "Republikas aizsardzības komitejas".
Triju dienu laikā kolonnām jāpārvar aptuveni 100 kilometri.
KNA nacionālais sekretārs Dāvids Fernandess paskaidroja, ka mītiņa dalībnieki iecerējuši bloķēt Katalonijas galveno ceļu tīklu.
