RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Īsi pirms Starptautiskās nabadzības izskaušanas dienas Eurostat publicēja statistiku par nabadzīgajiem eiropiešiem.
2018. gadā nabadzības vai sociālās izstumtības riskam bija pakļauti 21,7% ES iedzīvotāju – 109,2 miljoni cilvēku. Tas nozīmē, ka viņi atbilst vismaz vienam kritērijam: zems ienākumu līmenis, smagi materiālie apstākļi, vai dzīve mājsaimniecībā ar zemu darba intensitāti.
Pēdējo desmit gadu laikā nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits sarucis no 25% līdz 21,7%. Viens no ES stratēģijas galvenajiem mērķiem – līdz 2020. gadam glābt no nabadzības riska vismaz 20 miljonus cilvēku.
2017. gadā septiņās ES valstīs vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam: Bulgārija (32,8%), Rumānija (32,5%), Grieķija (31,8%), Latvija (28,4%), Lietuva (28,3%), Itālija (27,3%) un Spānija (26,1%). Atzīmēsim, ka Bulgārijā, Rumānijā un Latvijā minētais rādītājs samazinās visātrāk.
Zemākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits ir Čehijā (12,2%), Slovēnijā (16,2%), Slovākijā (16,3%), Somijā (16,5%), Nīderlandē (16,7%), Dānijā un Francijā (17,4%), kā arī Austrijā (17,5%).
2018. gadā 16,9% ES iedzīvotāju ienākumu līmenis nesasniedza nabadzības slieksni: Rumānijā (23,5%), Latvijā (23,3%), Lietuvā (22,9%), Bulgārijā (22%), Igaunijā (21,9%), Spānijā (21,5%) un Itālijā (20,3%), tātad zemi ienākumi apdraudēja katru piekto iedzīvotāju.
2018. gadā 5,8% ES iedzīvotāju izjuta materiālas grūtības, tas ir, nevarēja apmaksāt rēķinus, apkurināt mājokli vai pavadīt ārpus mājām vismaz nedēļu atvaļinājuma. Latvijā viņu skaits sasniedza 9,5% (salīdzinājumā ar 19% 2008. gadā), Lietuvā – 11,1%, bet Igaunijā – 3,8%.
Jāpiebilst, ka 9% iedzīvotāju vecumā līdz 59 gadiem dzīvoja mājsaimniecībās, kurās pieaugušie vismaz gadu strādāja mazāk nekā 20% apjomā no sava darba potenciāla. Latvijā šis rādītājs sasniedza 7,6%, Lietuvā – 9%, Igaunijā – 5,2%.
