RĪGA, 16. oktobris — Sputnik. Latvijas parlaments 1991.gada 15.oktobrī pieņēma vienu no apkaunojošākajiem dokumentiem valsts vēsturē – tika radīts nepilsoņa statuss. Tagad prezidents iesaka 15.oktobrī atzīmēt Valsts valodas dienu. Labāk jau būtu aicinājis atzīmēt 100. gadadienu likumam par Latvijas mācību iestādēm un mazākumtautību skolām, kas paredzēja mācības dzimtajā valodā, paziņoja Latvijas Cilvēktiesību komiteja.
Prezidents Egils Levits Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē iesniedza grozījumus likumam "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Tā, 17. martā tiek piedāvāts atzīmēt Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, savukārt 15. oktobrī – Valsts valodas dienu.
Šajā kontekstā LCK atgādināja: šajā dienā Latvijas Saeima iekļāva Satversmē arī veselu nodaļu par cilvēa pamattiesībām, tostarp arī 114.pantu, kas paredz – mazākumtautību pārstāvjiem ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
"Turklāt tieši 15.oktobrī (1991.gadā) parlaments pieņēma vienu no apkaunojošākajiem dokumentiem valsts vēsturē – "Par pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem". Tā Augstākā Padome atņēma politiskās tiesības trešajai daļai vēlētāju, arī 70% mazākumtautību parstāvju, ienesot iznīcību nesošu vīrusu jaundzimušās valsts pamatos," rasta LCK Facebook.
Komiteja publicēja statistiku: valstī vēl joprojām ir 220 tūkstoši nepilsoņu – 11% valsts iedzīvotāju. Šiem cilvēkiem ir atņemtas politiskās tiesības un citas tiesības salīdzinājumā ar pilsoņiem 80 nepolitiskās pozīcijās (piemēram, pensiju un bezdarba pabalstu apmērs, tiesības kļūt par advokātu, policistu, bīskapu utt.). 14 gadījumos (piemēram, tiesības balsot un balotēties pašvaldību vēlēšanās) priekšrocības ir arī valstī īslaicīgi dzīvojošajiem ārzemniekiem – ES pilsoņiem.
"Šo Eiropas mēroga absurdu vēl paziļina tas, ka Latvijas nepilsoņi veido 59%, bet kopā ar kaimiņu Igaunijas nepilsoņiem – 79% no visām ES dzīvojošajām personām bez pilsonības, lai arī abu valstu iedzīvotāji veido vien 0,7% no ES iedzīvotāju skaita. Tāpēc 15.oktobris ir kauna diena arī visai ES, kam patīk kaimiņvalstīm mācīt demokrātijas pamatus," bilda LCK.
Komiteja uzskata, ka ierosinājums svinēt Valsts valodas dienu valstī, 36% iedzīvotāju dzimtā valoda juridiski tiek uzskatīta par svešvalodu, pelna īpašu uzmanību.
"Tāda pati kaunpilna ksenofobijas dzimumzīme ir arī obligātais noteikums – pārvaldīt valsts valodu dažādos amatos, sākot no kapsētas sarga, valodas likumu izpildes soda kontroles metodes, kas palielinājušas bezdarbu nelatviešu vidū; personas vārdu izkropļošana; atteikšanās pieņemt iesniegumus krievu valodā un tās padzīšana no toponīmiem vietās, kur krievvalodīgie iedzīvotāji ir vairākumā," norāda LCK.
Organizācija atgādināja, ka Latvijas prezidents būtu varējis atsaukt atmiņā 1919.gadā pieņemtos likumus, kas paredzēja mazākumtautību bērnu izglītošanu tikai dzimtajā valodā. "Labāk jau būtu aicinājis atzīmēt 100. gadadienu likumam par Latvijas mācību iestādēm un mazākumtautību skolām," konstatēja komiteja.
Nepilsoņi
Masveida nepilsonības institūts oficiāli pastāv Igaunijā un Latvijā, kopš neatkarības pasludināšanas 1991.gadā. "Nepilsoņu" statuss apvieno tajās dzīvojošos cilvēkus, kam bija PSRS pilsonība, kas pēc savienības sabrukuma nav saņēmuši nekādu pilsonību, kā arī uz viņu bērniem, kam nav nekādas pilsonības. Patlaban Igaunijā ir aptuveni 78 tūkstoši nepilsoņu, Latvijā – 225 tūkstoši.
Pie tam Eiropas Savienības Līgums paredz, ka Igaunijas un Latvijas deputātu mandātu skaits Eiropas Parlamentā ir atkarīgs no šo valstu iedzīvotāju kopskaita. Tātad EP deputāti no Igaunijas un Latvijas nepārstāv personas bez pilsonības, jo viņi nevar piedalīties vēlēšanās. Rezultātā nepilsoņi nav pārstāvēti EP, bet valstīm piešķirto deputāta vietu skaits ir neproporcionāli liels uz to cilvēku rēķina, kam nav balsstiesību.
Masveida nepilsonības institūtu Krievija uzskata par ES kauna traipu. Valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka šīs parādības likvidācijā jāpiedalās ne tikai EDSO un ES, bet arī NATO blokam.
Kādas preses konferences gaitā S.Lavrovs salīdzināja nepilsoņu pases ar "vilka pasēm" un pauda cerību, ka problēmas risinājums tiks atrasts.
