RĪGA, 16. oktobris — Sputnik. Noziedzīgi iegūtie 29 miljoni eiro, ko tiesa konfiscējusi no nerezidenta konta Reģionālajā Investīciju bankā ir vienreizējs neparedzēts naudas ienākums valsts budžetā un saprātīgāk izmantot tos kā vienreizēju ieguldījumu, piemēram, infrastruktūrā, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Iepriekš vēstīts, ka Rīgas apgabala tiesas Krimināllietu tiesu kolēģija atcēlusi Rīgas Vidzemes priekšpilsētas lēmumu un atzinusi par nelikumīgi iegūtiem nerezidenta kontā esošus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā, kas bija arestēti "Reģionālajā investīciju bankā". Tiesas lēmums nav pārsūdzams.
Kariņš atzina, ka par naudas iespējamu izlietošanu vēl tikai tiks lemts.
"Paļaušos uz Finanšu ministrijas ieteikumu un kopīgo politisko diskusiju," sacīja premjers un piebilda, ka nauda esot jāizlieto 2019.gadā.
Finanšu ministrija informēja, ka pēc tiesas lēmuma saņemšanas bankai būs jāpārskaita arestētā nauda Valsts kases kontā, kas atvērts ieņēmumiem no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas. Par to, kā izlietot 29 miljonus eiro, tiks lemts pēc to saņemšanas budžetā.
Iepriekš Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jau nosūtījusa vēstuli valsts amatpersonām, aicinot daļu no minētajiem līdzekļiem novirzīt pedagogu algu paaugstināšanai.
LIZDA pieprasa piešķirt daļu līdzekļu skolotāju atalgojuma palielināšanai no 2020.gada 1.septembra un augstskolu mācībspēku algu palielināšanai no 2020.gada 1.janvāra, kā to paredz pašreizējie normatīvie akti. Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga konstatēja, ka izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai un valdībai tā ir iespēja pierādīt, ka likumi tiek ievēroti.
Iepriekš Šuplinska apliecināja, ka solījumus būs iespējams izpildīt, ja budžetā nonāks par noziedzīgi iegūtiem atzītie un konfiscētie līdzekļi.
Laikā, kad Latvijā mēģina dalīt konfiscētos miljonus, savas pretenzijas uz tiem paudusi arī Ukraina. Valsts Ģenerālprokuratūra atklāja, ka šī nauda tiekot saistīta ar bijušiem Ukrainas ierēdņiem, tā arestēta jau 2015.gadā pēc Kijevas pieprasījuma. Jautājums par noziedzīgo aktīvu atgriešanos Ukrainā tiks lemts starpvaldību līmenī, piebilda prokuratūra.
