RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Latvijas Ārlietu ministrija iebilda pret salūtu par godu Rīgas atbrīvošanai 13.oktobrī Maskavā. Tās paziņojumā teikts, ka "Latvijai, Lietuvai un Igaunijai brīvības un neatkarības atjaunošana notika nepilnus 50 gadus vēlāk, jo Sarkanās armijas ienākšana nozīmēja padomju okupācijas atjaunošanu".
Krievijas lēmumu ministrija nosauca par "centieniem pārrakstīt vēsturi pēc sava prāta" un paziņoja, ka svētku salūtu Maskavā Latvija uzskata par "nedraudzīgu rīcību".
Krievijai pārmet vēstures "pārrakstīšanu" tie paši cilvēki, kuri pamanījušies pārrakstīt visu Otrā pasaules kara vēsturi, sevi padarot par "nabaga jēriņiem". Tie, kas SS leģionārus pataisījuši par īstiem "nordiskiem varoņiem". Tie, kas "mežabrāļus" pataisījuši par cīnītājiem pret "okupāciju" un noliedz jebkādus datus par Latvijas iestāšanos PSRS – viņi noliedz pat pašu avīzes no 1940.gada, teica politologs Armens Gasparjans komentārā Sputnik Latvija.
"Šie te cilvēki mums stāsta par vēstures "pārrakstīšanu". Viņiem nepatīk, ka Krievija, PSRS mantiniece, pārņēmusi arī daļu no Lielā Tēvijas kara laiku militārajām tradīcijām, kad Maskava salutēja frontēm, kas atbrīvoja tolaik sabiedroto republiku galvaspilsētas un lielpilsētas. Rīga ir sašutusi: tā ir "nedraudzīga rīcība". Kāda tad ir draudzīga? Tā ir maksāt un nožēlot visu iespējamo: "okupāciju", Latvijā izveidoto izglītības sistēmu, rūpniecību... Tad mēs būsim Latvijai draudzīgs objekts," atzīmēja politologs.
Gasparjans uzsvēra, ka PSRS uzvarai Lielajā Tēvijas karā nav vajadzīga nekāda pārrakstīšana, tas ir vēsturisks fakts, bet Rīgas "elegantie" centieni likt manīt, ka viss nav bijis tik viennozīmīgi, ir laužami ļoti vienkārši: pavisam viennozīmīgs ir Ninrbergas kara tribunāla spriedums, kurā nosodīts nacisms, kam Latvija centīgi kalpoja.
"Rīgai negribas saukt lietas savos vārdos, taču dažkārt viņi izpļāpājas – tā aizsardzības ministrs Artis Pabriks teica, ka katrs esesieties ir īsts nacionālais varonis un mēs godājam viņu piemiņu. Spriežot pēc visa, kas dzērājam uz mēles, tas latvietim prātā," teica Gasparjans.
Viņš piebilda, ka Krievija arī agrāk ir atzīmējusi Lielā Tēvijas kara gadskārtas dažādām pilsētām un turpinās tradīciju, neskatoties ne uz kādiem Latvijas ĀM paziņojumiem.
