RĪGA, 15. oktobris — Sputnik. Gandrīz 40% iedzīvotāju neatbalsta valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumu pasludināt 15.oktobri par Vasts valodas dienu, vēsta telekanāla LNT raidījums "900 sekundes", atsaucoties uz aģentūras Kantar TNS pētījumu.
Iepriekš Latvijas prezidents Egils Levits Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē iesniedza grozījumus likumam "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". 17. martā tiek piedāvāts atzīmēt Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, savukārt 15. oktobrī – Valsts valodas dienu.
Aģentūra Kantar TNS organizēja aptauju, kuras gaitā noskaidrojās: Levita iniciatīvu neatbalsta ne puse iedzīvotāju – tikai 46% respondentu vecumā no 18 līdz 60 gadiem norādīja, ka sveiktu Valsts valodas dienas ieviešanu. Pie tam 37% respondentu iebilda pret šo ierosinājumu. Vēl 17% atbildēja, ka viņiem nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Iepriekš, runājot par 15. oktobri, kā iespējamo Valsts valodas dienu Latvijā, prezidents norādīja, ka šajā dienā 1998. gadā tika noslēgtas diskusijas par Satversmes tekstu, un 4. pantā latviešu valodai tika nosprausts valsts valodas statuss Latvijā. "Valsts valodas diena Latvijai piederīgajiem gan Latvijā, gan diasporā atgādinātu par mūsu kopējo atbildību latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas kopšanā, lietošanā un turpmākā attīstībā. Tas varētu sekmēt ikvienu tiekties pēc izcilības valsts valodas prasmē un plašāk lietot valsts valodu ikdienas saziņā. (…) Tas sekmētu mazākumtautību iesaisti un veicinātu modernas, atvērtas latvietības nacionālā valstī koncepcijas iedzīvināšanu."
Latvijā dzīvo mazāk, nekā divi miljoni cilvēku. Valsts valoda ir latviešu valoda. Neraugoties uz to, ka krievu valodā runā ap 40% valsts iedzīvotāju, tai ir svešvalodas statuss.
Valsts varasiestādes rosina plānveida uzbrukumu krievu valodai – to cenšas izspiest no sabiedriskās dzīves un izglītības. Iniciatīvu virzīšanas līderpozīcijas šajā jomā pieder Nacionālajai apvienībai.
Valodas likuma ievērošanu Latvijā kontrolē Valsts valodas centrs. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.
Krievija vairākkārt pievērsusi starptautisko struktūru – ANO, EDSO, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas – uzmanību diskriminējošajai attieksmei pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvijā. KF ĀM, KF pastāvīgā pārstāvniecība EDSO un citas profila struktūras, argumentējot savu pozīciju, atsaucās uz dokumentiem par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību, taču Latvijas varasiestādes turpina ignorēt starptautisko institūtu rekomendācijas.
