RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Par perspektīvām tūristiem un globālās sasilšanas plusiem Latvijai radio Baltkom raidījumā "Abonents pieejams" pastāstīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Obuhova Atmosfēras fizikas institūta zinātniskais darbinieks, klimatologs Aleksandrs Černokuļskis.
Viņš paziņoja, ka Latvijā vēlāk nekā pārējās valsti izjutīs uz sevis globālās sasilšanas sekas, taču agri vai vēlu klimata izmaiņas skars arī šo valsti. Un nevar sacīt, ka Latvija no tā neko neiegūs. Pēc klimatologa sacītā, ziemeļvalstis iegūs zināmus plusus, savukārt negatīvie faktori varētu tās neskart. Piemēram, galvenās globālās sasilšanas sekas ir pasaules okeāna līmeņa izmaiņas. Taču Latvija praktiski nesajutīs to. Viss tādēļ, ka Baltijas jūrā ilgu laiku gulēja ledājs – bija Skandināvijas apledojums.
Šis milzīgais ledājs gandrīz sasniedza mūsdienu Maskavu. Tas bija smags, zeme bija iespiesta. Taču kad tas izkusa, zeme sāka atgriezties iepriekšējā stāvoklī. To dēvē par "zemes pacēlumu". Pēc speciālista sacītā, Latvijā tas sastāda aptuveni divus milimetrus gadā, savukārt okeāna līmeņa pacelšanās ir trīs milimetri gadā. Iznāk, ka kopējais ūdenslīmeņa pacēlums īpaši neapsteidz "zemes pacēlumu" Latvijā.
Tāpat Černokuļskis norāda, ka globālās sasilšanas dēļ ziemas Latvijā kļūst aizvien siltākas. Un Baltijas jūras temperatūra kļūst komfortablāka, atšķirībā no karstās, pārsilušās Vidusjūras. Tādēļ, pēc speciālista domām, tūristi varētu nomainīt tik populārus, taču sausus galamērķus, kā Grieķija, Spānija, Itālija, uz vēsākiem, taču pietiekami siltiem.
Un Latvija tam absolūti der. Tādēļ tūrisma attīstības perspektīvas Latvijā Černokuļskis redz diezgan pozitīvā gaismā.
Kaut gan ir arī nepatīkami aspekti. Eksperts norādīja, ka nedrīkst aizmirst arī par riskiem Eiropas ziemeļos. Tās ir milzīgas lietusgāzes, liela izmēra krusa un virpuļviesuļi, kas Latvijai ir samērā raksturīgi.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Cīrihes Tehniskā institūta pētījumu, līdz 2050. gadam Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs vidējā vasaras temperatūra palielināsies par 3,5 grādiem, savukārt ziemas temperatūra – par 4,7 grādiem. Maksimālā gada siltākā mēneša temperatūra Latvijas galvaspilsētā pēc 30 gadiem pieaugs par 4,8 grādiem, savukārt gada vidējā gaisa temperatūra palielināsies par 2,6 grādiem.
Taču neraugoties uz tik iedrošinošām prognozēm, visāda veida dabas kataklizmas Latvijā jau sen ir izgājušas no "pasaku" kategorijas. Piemēram, 2017. gadā lietusgāzes burtiski applūdināja valsti un iznīcināja ražas. Savukārt nākamgad Latvijas iedzīvotāji mocījās karstuma dēļ, savukārt zemi mocīja sausums, kas arī negatīvi ietekmēja ražu.
2019. gada pavasaris Latvijas iedzīvotājus "priecēja" liela izmēra krusa, kura līdzinājās akmens lietum. Vasaras sākumā viesuļvētra vietām sabojāja lielu daļu infrastruktūras. Savukārt vasaras beigās Latvijā sākās virpuļviesuļu vilnis.
