RĪGA, 12. oktobris – Sputnik. Cīnītāji par monovalodīgu valsti atkal sūdzas – šoreiz dusmas izraisījis starptautiskās telekomunikāciju kompānijas Tele2 sludinājums.
Prasībās klientu centra amata kandidātam kompānijas Tele2 pārstāvniecība Latvijā norādījusi "labas latviešu un krievu valodas zināšanas". Šo "neiedomājamo" faktu atzīmēja kāda no Twitter lietotājām, paziņojot, ka tieši tādēļ latviešu jaunieši pamet Latviju.
"Lai strādātu @Tele2Latvia klientu centrā, ir jābūt labām krievu valodas zināšanām. Vai tiešām uz turieni dodas bariem krievu tūristi? Vai tā vienkārši ir ielīšana dirsā vietējiem krievvalodīgajiem nespējniekiem? Tad nav jābrīnās, ka latviešu jaunieši aizbrauc," raksta sašutusī Linda.
Lai strādātu @Tele2Latvia klientu centrā, ir jābūt labām krievu valodas zināšanām. Vai tiešām uz turieni dodas bariem krievu tūristi? Vai tā vienkārši ir ielīšana dirsā vietējiem krievvalodīgajiem nespējniekiem? Tad nav jābrīnās, ka latviešu jaunieši aizbrauc. pic.twitter.com/WWrYaZUxoS
— Linda (@juceklis_) 11 октября 2019 г.
Taču darba devēju prasības attiecībā uz krievu valodas zināšanām pēkšņi atrada sapratni pat etnisko Latvijas iedzīvotāju vidū.
"Darba tirgus un konkurence: ja neproti valodu, paliec bez darba. Manuprāt, strādājot ar klientiem Latvijā (kur nu vēl Rīgā), krievu valoda ir jāprot," padalījās viedoklī lietotājs datorpele.
Darba tirgus un konkurence: ja neproti valodu, paliec bez darba.
— datorpele (@datorpele) 11 октября 2019 г.
Manuprāt, strādājot ar klientiem Latvijā (kur nu vēl Rīgā), krievu valoda ir jāprot.
Taču Linda negrasījās piekāpties un iebilda, ka šādi uzņēmumi veicina sašķeltību un atbalsta divu kopienu valsti.
Jo vietējie vatņiki 30 gadu laikā nav bijuši spējīgi apgūt? Vai arī nevēlas apgūt ar cerību uz Putinu? Un tādi uzņēmumi, kas pieprasa krievu valodu, tieši atbalsta sabiedrības šķelšanos un veicina divkopienu valsts pastāvēšanu.
— Linda (@juceklis_) 11 октября 2019 г.
"Pag, Tele2 taču nav nedz valsts uzņēmums, nedz atbild par integrāciju. Uzņēmuma mērķis nav šķelt, bet gūt ienākumus. Ja daļa no līdzpilsoņiem jebkādu jūtu vadīti izvēlējās nemācīties matemātiku (krievu valodu) videnē, man nav žēl, ka tie nepelna IT (zvanu centrā) sektorā," centās ieskaidrot Lindai lietotājs saolin.
Pag, tele2 taču nav nedz valsts uzņēmums, nedz atbild par integrāciju...
— saolin (@saolins) 11 октября 2019 г.
Uzņemuma mērķis nav šķelt, bet gūt ienākumus.
Ja daļa no līdzpilsoņiem jebkādu jūtu vadīti izvēlējās nemācīties matemātiku (krievu valodu) videnē, man nav žēl, ka tie nepelna IT (zvanu centrā) sektorā.
Tāpat viņš piebilda, ka viņam ir apnikuši valsts valodas cenzori, kuri aizliedz privātfirmām pieprasīt to, kas ir nepieciešams tieši viņiem.
"Latvijā uz doto brīdi sociālekonomiskajā situācijā un valodas izkopšanas drudža kontekstā zirga mugurā ir cilvēks, kurš zina latviešu, krievu, vācu un angļu valodu, ir daudzpusīgi attīstīts, komunikabls, spēj paredzēt tuvākās nākotnes aktualitātes un prot piemēroties laikam," piebilda cits lietotājs ar lietotājvārdu novērotājs Aleksandrs. Savukārt vēlāk sarkastiski norādīja, ka, protams, tieši Tele2 prasība arī ir "patiesais" iemesls, kādēļ latvieši brauc prom.
Latvijā uz doto brīdi sociālekonomiskajā situācijā un valodas izkopšanas drudža kontekstā zirga mugurā ir cilvēks, kurš zin latviešu, krievu, vācu un angļu valodu, ir daudzpusīgi attīstīts, komunikabls, spēj parēdzt tuvākās nākotnes aktuālitātes un prot piemēroties laikam.
— novērotājs 🕵🏻 Aleksandrs (@Najauts) 11 октября 2019 г.
Tiesa, bija šajā diskusijā arī tradicionāli rusofobiski izlēcieni.
"Teļš 2 (Tele2) vispār ir krievu iecienīts kantoris. Nezinu, kāpēc," paziņoja lietotājs ar lietotājvārdu Blog News.
Teļš 2 vispār ir krievu iecienīts kantoris. Nezinu, kāpēc.
— Blog News 🇱🇻 (@Karklins_) 11 октября 2019 г.
Atgādināsim, ka ikdienas cīņa par latviešu valodu Latvijā dažkārt iegūst visneticamākās un kroplīgākās formas, bieži vien novedot pie absurdiem sadzīves konfliktiem, un katru dienu histērija tikai uzņem apgriezienus.
Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neraugoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.
Valsts valodas likuma ievērošanu Latvijā uzrauga Valsts valodas centrs (VVC). VVC redzeslokā nonāk politiķi, kuri pārāk bieži izmanto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kas izplata bukletus svešvalodās un darbinieki, kas sarunājas ar klientiem ne latviešu valodā, vieskoncerti un pat skolu izlaidumi.
