Meksika pieprasījusi Spānijas atvainošanos par konkistas laiku zaudējumiem

© Sputnik / Наталья Селиверстова / Pāriet pie mediju bankasСувениры в магазине для туристов на одном из курортов полуострова Юкатан в Мексике.
Сувениры в магазине для туристов на одном из курортов полуострова Юкатан в Мексике. - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Varasiestādes aktīvi cīnās ar iezemiešu neatlīdzinātu tradicionālo māksliniecisko elementu izmantošanu, vajā arheoloģisku un vēsturisku artefaktu tirgotāju izsoles un cīnās par kultūras vērtslietu atgriešanu dzimtenē.

RĪGA, 12. oktobris – Sputnik. Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors paziņoja piektdien, ka gaida Spānijas valdības atbildi uz vēstulēm karalim Felipem VI, kurās viņš lūdz atvainoties par Latīņamerikas iezemiešu apspiešanu kontinenta kolonizācijas gaitā, kā arī ziņo par Meksikas tiesībām uz Montesumas kroni, kas atrodas Vīnes muzejā, vēsta RIA Novosti. Preses konferences ieraksts ir pieejams prezidenta Twitter mikroblogā.

"Kad es nosūtīju šīs vēstules, sacēlās polemika, un tagad mēs šo tēmu neaiztiekam, taču neaizmirstam. Mēs uzskatām, ka tas ir ceļš pie izlīguma, un ka ir jāpalūdz piedošana par vardarbību iebrukuma laikā, šajā gadījumā – konkistas," pateica Lopess Obradors.

Vēstules Spānijas karalim un pāvestam Franciskam, kurās Obradors lūdz viņus atvainoties par iebrukšanu un konkistadoru ļaundarībām, tika nosūtītas 2019. gada martā, taču atbildes netika saņemtas.

Tāpat prezidents paziņoja, ka palūgs katoļu baznīcu izskaidrot jautājumu saistībā ar Meksikas neatkarības cīņas varoņu Migela Idalgo un Hose Marijas Morelosa izslegšanu no baznīcas, un apstiprināja valdības nolūkus cīnīties par valsts kultūras mantojuma objektu atgriešanu.

Kad mirušo gari atgriežas: Meksikā aizritējis Mirušo dienas karnevāls - Sputnik Latvija
Video
Kad mirušo gari atgriežas: Meksikā aizritējis Mirušo dienas karnevāls

"Ar ĀM, Kultūras ministrijas un Nacionālā antropoloģijas un vēstures institūta kanālu starpniecību federālā valdība paziņojusi par savām tiesībām uz Montesumas kroni, kas glabājas Vīnes Etnoloģijas muzejā," pateica Lopes Obradors.

Pēdējā acteku imperatora laiku pusotru metru lielo galvassegu no spalvām un zelta dēvē par vienu no galvenajiem Meksikas tautas nacionālās identifikācijas simboliem, neraugoties uz pierādījumu trūkumu par kroņa saikni ar imperatoru Montesumu II.

Meksikas valdība drīz pēc tās izveidošanas paziņoja par kultūras mantojuma atjaunošanas politiku.

Ziņu lente
0