RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Latvijai jautājums, uz kā rēķina tā grasās pelnīt, ir aktuāls kā vēl nekad. 1990. gados valsts iznīcināja rūpniecību un izdarīja likmi uz starptautiska finanšu centra izveidi, pēc tam – uz tranzītu. Taču arī šīs divas nozares tiek lauztas, paziņoja Saeimas deputāts, bijušais Latvijas ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis Baltnews intervijā.
Latvijas valdībai radušās lielas domstarpības budžeta veidošanā – nepietiek resursu visu vēlmju īstenošanai, un kur lai tos ņem – šodien ir ļoti aktuāls jautājums Baltijas republikai, paziņoja Dombrovskis.
"Latvija 1990. gados rūpniecību, būtībā, salauza un izdarīja likmi uz starptautisku finanšu centru. Pēdējos divus gadus – uz starptautisko finanšu centru un uz tranzītu. Tranzītu lauž un salauž jau gadus desmit, savukārt starptautisko finanšu centru, kurš tika būvēts un veidojās vairāk nekā 20 gadus, salauza nepilnu divu gadu laikā. Jautājums ir par to, uz kā rēķina Latvija pelnīs, ir aktuāls kā nekad," pateica Latvijas politiķis, kurš pārstāv partiju "Saskaņa".
Pēc viņa sacītā, esošā Latvijas vara nevēlas veidot konstruktīvas attiecības ar Krieviju, taču ja sliedes ir ieliktas no austrumiem uz rietumiem, tad nopelnīt uz tranzīta rēķina bez sadarbības ar Krieviju ir neiespējami.
"Baltijas valstis uzvedušās tā, ka Krievijai nebija pārliecības par to, ka kādā brīdī tās var kaut kā ierobežot šo tranzītu. (…) Skaidrs, ka Krievijas meklēs alternatīvas un būvēs savas ostas, ar ko tā arī nodarbojusies vairāk nekā desmit gadus. Mēs redzam, ka tranzīts pamazām aiziet uz Krievijas ostām. Mēs redzam, ka Krievijas valdības uzstādījums – pilnībā atņemt Baltijai tranzītu," pateica Dombrovskis.
Viņš minēja pētījumu centra "Certus" datus, saskaņā ar kuriem, kravu apgrozījums Latvijas ostās šobrīd būtu bijis divas reizes lielāks, ja Krievija nebūtu uzbūvējusi Baltijas jūrā savas ostas: Ustluga, Primorska un Visocka.
"Budžeta ienākumi no tranzīta būtu bijuši divas reizes lielāki," uzsvēra Dombrovskis.
Viņš piebilda, ka Latvijas valdība varētu meklēt saskarsmes punktus ar Krieviju arī citos ekonomiskās sadarbības jautājumos – tas skar pārtikas, lauksaimniecības un citu preču tirgu. Taču tas nav esošās elites mērķis.
"Iemeslus optimismam es neredzu. Reālistiskā prognoze ir atspoguļota oficiālā prognozē: ja ir eirofondi, tad (ekonomiskā izaugsme sastādīs) ap 3%, ja eirofondu nav, tad 2% gadā," pateica politiķis.
Viņš atzīmēja, ka šis līmenis ir salīdzināms ar vidējo ekonomiskās izaugsmes līmeni Eiropā.
"Ja mēs augām tāpat kā pārējā Eiropa, tad tā ir stagnācija. Tas nozīmē, ka jaunieši un perspektīvākie un gudrākie turpinās braukt prom. Paliks lielākoties sirmgalvji, pensionāri. Spirāle ies uz leju," nobeigumā sacīja Dombrovskis.
