RĪGA, 3. oktobris – Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons 1. oktobrī iesniedza Satversmes tiesā prasību sakarā ar garantētā minimālā ienākuma līmeņa neatbilstību Satversmes principiem, tiek ziņots tiesībsarga mājaslapā.
Savu prasību Jansons iesniedza dienā, kad valdība atbalstīja Garantētā minimālā ienākuma līmeņa noteikumu grozījumus, saskaņā ar kuriem no nākamā gada tā apmērs paaugstināsies no esošajiem 53 līdz 64 eiro.
Informācija tiesībsarga mājaslapā liecina, ka viņš 1. oktobrī tiesā apstrīdējis valdības Garantētā minimālā ienākuma līmeņa noteikumu atbilstību Konstitūcijai. Tostarp 1. punktam ("Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika") un 109. punktam ("Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos").
"Pienākums nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni visupirms ietver sevī valsts pienākumu nodrošināt sociālo palīdzību. Sociālai palīdzībai jābūt tādai, kas nodrošina vismaz cilvēka cienīgas eksistences minimālos priekšnoteikumus. Absolūtais minimums būtu pārtika, apģērbs, mājoklis un medicīniskā palīdzība, kas nepieciešami elementārai izdzīvošanas garantēšanai jebkuram cilvēkam. Pie šī minimuma būtu pieskaitāma arī pamatizglītības nodrošināšana. Taču ar cilvēka cienīgas eksistences minimālajiem priekšnoteikumiem nedrīkst saprast apstākļus, kas nepieciešami tikai "kailai izdzīvošanai"," teikts tiesībsarga paziņojumā.
Iepriekš tiesībsargs nosūtīja valdībai pirmstiesas brīdinājumu par izmaiņu nepieciešamību normatīvajā bāzē. Jo esošais garantētā minimālā ienākuma apmērs ir zemāks par nabadzības slieksni, kas 2017. gadā sastādīja 367 eiro. Lēmums paaugstināt garantētā minimālā ienākuma apmēru līdz 64 eiro tiesībsargu nav apmierinājis, pēc viņa sacītā, tā ir manipulācija, lai radītu iespaidu sabiedrībai, ka kaut kas tiek pasākts.
Saskaņā ar Eiropas Nabadzības apkarošanas tīkla nodaļa EAPN-Latvia datiem, nabadzības apkarošanas ziņā Eiropā Latvija ieņem trešo vietu no beigām, un pēdējo gadu laikā starpība starp bagātajiem un nabadzīgajiem ir tikai un vienīgi palielinājusies. Kopš 2012. gada, kad Eiropas Komisija ieteica pievērst uzmanību šiem jautājumiem, neviena valdība to nav darījusi, atzīmēja EAPN-Latvia valdes priekšsēdētāja Laila Balga.
