RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Latvijā noslēdzas trešās Ukrainas karavīru grupas rehabilitācija, kuri ievainoti konfliktā Donbasā. Gandrīz visi šīs grupas locekļi pēc rehablitācijas plāno atgriezties konflikta zonā, vēsta "Nastojaščeje vremja".
Latvija iniciēja programmu Ukrainas karavīru atbalstam 2014. gadā. Patlaban rehabilitācijas procesu noslēdz 14 kareivji, pārsvarā ar smagām traumām, kontūzijām, pēc amputācijām. Daudziem vajadzīgas protēzes, turklāt tās dažkārt tiek piegādātas no ASV. Piemēram, Ukrainas Nacionālās gvardes majors Nikolajs Ļevkuns, kurš patlaban ārstējas Jūrmalā, pēc rehabilitācijas lidos uz Ameriku. Latvijā viņš mācās lietot pagaidu protēzi.
Starp rehabilitācijas grupas locekļiem ir vairāki jaunieši vecumā no 22 gadiem. Gandrīz visi viņu vidū vēlas atgriezties konflikta zonā.
Mediķi skaidro, ka ar jauniešiem pēc ievainojuma jāstrādā īpaši uzmanīgi, lai viņi nezaudētu motivāciju.
Iepriekš vēstīts, ka Latvija palīdz Ukrainai, uzņemot ārstēšanai konfliktā ievainotos kareivjus. Šī gada jūnijā valdība atbalstīja 45 tūkstošu eiro piešķiršanu no valsts budžeta militārajā konfliktā Ukrainā cietušo rehabilitācijai.
Kopumā patlaban ārstēšanos saņēmuši 42 Ukrainas karavīri. Starp citu, Ukrainas Nacionālās gvardes un bruņoto spēku kareivju bērni saņem no Latvijas dažādas veltes mācību gada sākumā un Ziemassvētku dāvanas. 2017. gada vasarā Ukrainas BS bojāgājušo kareivju bērni ciemojās Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā Cēsīs.
Savukārt otrpus frontes cietušos Latvija necieš ne acu galā. Piemēram, augusta beigās Valsts drošības dienests nodeva prokuratūrai krimināllietas materiālus pret Latvijas pilsoni, kurš, iespējams, piedalījies karadarbībā Donbasa republiku pusē. Lieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Lieta ierosināta saskaņā ar Krimināllikuma 77.1 pantu – par prettiesisku dalību bruņotā konfliktā aiz valsts robežām.
Aizdomās turamā vārdu VDD nenosauca, taču norādīja, ka kriminālprocess ierosināts 2016. gada 2. augustā. Iespējams, runa ir par Madonas iedzīvotāju Ivaru Kelliju, par kura aizturēšanu mediji ziņoja 2017. gada februārī.
2014. gada aprīlī Ukrainas valdība sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. ANO dati liecina, ka konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Jautājums par situācijas noregulēšanu Donbasā tiek apspriests, tostarp arī Minskā, kontaktu grupas apspriedēs, kura kopš 2014. gada pieņēmusi jau trīs dokumentus, kuri reglamentē pasākumus konflikta deeskalācijai. Taču arī pēc pamiera vienošanās konflikta pušu starpā turpinās apšaudes.
