RĪGA, 29.septembris – Sputnik. Sekretāra darbs nav tik vienkāršs, kā šķiet: pārāk daudz jāpatur prātā, vienmēr jābūt laipnam un draudzīgam jebkurā noskaņojumā. Tādā darbā bez dzelzs nerviem neiztikt: sekretārs bieži ir spiests paciest kašķīgus priekšniekus, nekaunīgus sarunbiedrus un specifiskus kolēģus.
Kā izturēties "liela" kabineta pieņemšanas telpā? Sekretāri pastāstīja Sputnik Baltkrievija, kas viņus kaitina cilvēku uzvedībā.
"Sekretārīte"
Un dažnedažādi sinonīmi ar erotisku zemtekstu: sekretāri necieš stereotipus vulgārus jokus par savu darbu. Izklausās noniecinoši, un tas nav godīgi: lielākajā daļā fantāziju sekretāre vāra kafiju un krāso nagus. Taču sekretārs ir vadītāja labā roka un faktiski uzņemas lielu daļu viņa darba.
No tālruņa sarunām
Rupekļi
Šie kungi nesasveicinās un neatvadās, ja sekretārs stādās priekšā, viņi to ignorē, dēvē sekretāri par "meitenīti" vai pat uzrunā uz "tu", nekad nepateicas par saņemto informāciju vai palīdzību, ja tā netiek sniegta – vienkārši nomet klausuli.
"Spameri" (bieži vien – šausmīgi svarīgi)
Tādi visbiežāk cenšas nokļūt pie vadības – sazināties ar to ātrāk. Viņiem šķiet, ka sekretārs noticēs sarunbiedra autoritātei un savienos ar priekšniecību, ka viņi runās augstprātīgi un sauks direktoru vārdā. Ja jau esat tik labi pazīstams ar direktoru, kāpēc nezvanāt uz mobilo telefonu?
Skandālisti
Šīs kategorijas cilvēki zvana uz organizāciju, lai noskaidrotu attiecības, un viņiem ir vienalga, kas atbild uz zvanu – viņi pārmet sekretāram visas nelaimes un pat nemēģina noskaidrot, kur patiesībā nāktos vērsties ar pretenzijām.
No saziņas ar kolēģiem
Tāpat sekretāriem nepatīk, kad kolēģi uzdod steidzamu darbu, bet pēc rezultātiem atnāk pēc nedēļas. Un kad kolēģi "satrakojas": vadītāja sekretārs nebūt nav pakļauts visiem, viņam nav jāvāra kafija visiem.
Priekšnieki ar īpatnībām
Protams, daudziem ir vadība, un priekšniecība izturas dažādi. Tomēr sekretārus visvairāk kaitina lietišķo un profesionālo īpašību kliedzoša neatbilstība amatam, piemēram, ja direktors ir absolūti nekompetents, taču tēlo "visgudro".
Tāpat tracina (un vienlaikus aizvaino) priekšnieks, kurš mūžīgi demonstrē savu statusu – augstprātīgs, nelīdzsvarots cilvēks, kas pilnībā ignorē padoto problēmas.
Sekretāriem ļoti nepatīk arī pagļēvi vadītāji, kuri nespēj precīzi formulēt uzdevumus. Protams, arī skopuļi, kam patīk dot tukšus solījumus un kategoriski atsakās paaugstināt algu pat ļoti vērtīgiem darbiniekiem.
Neaudzināti apmeklētāji
Apmeklētāji, kuri sūdzas par birokrātiju
Ticiet man, lieki papīri un soļi nepatīk arī sekretāram. Taču tādi ir noteikumi. Bieži vien ir grūti izskaidrot apmeklētājam, ka ar savu jautājumu viņam jāvēršas citā kabinetā (vai pat vairākos). Tātad sekretārs palīdz cilvēkiem, un vienlaikus saņem pārmetumus: "Ak Kungs, cik tas viss pie jums ir sarežģīti." Vai tad tas ir taisnīgi?
Izkrata sirdi un apvainojas
Sekretārs ir spiests uzklausīt dažnedažādus stāstus, kamēr cilvēks gaida tikšanos ar šefu. Tādos gadījumos sirdi visbiežāk izkrata cienījama vecuma cilvēki, kuri labprāt izklāsta problēmas ar visām finesēm un apvainojas, ja viņiem nepievērš uzmanību.
"Savējie"
Tādus viesus sekretārs pazīst: vadītāja tuvinieki vai paziņas, kuri kabinetā dažkārt iet pat neklauvējot. Tracina, ka daudzi no viņiem izturas augstprātīgi: iet garām sekretāram, it kā viņš būtu tukša vieta, nesveicinās, neatvadās. Tas vienkārši ir nepieklājīgi.
"Šokolādītes"
Protams, sekretārs ir vadītāja palīgs, taču tas nenozīmē, ka viņam ir īpaša piekļuve un iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Tāpēc sekretārs vienmēr jūtas neveikli, ja viņam dod šokolādes tāfelīti cerībā rast atbalstu savām interesēm.
Tomēr vienlīdz kaitina cilvēki, kuri, piemēram, pierunā sekretāru "koriģēt" apmeklētāju pieņemšanas sarakstu, sola pateikties, bet pēc tam no prieka vai nekaunības aizmirst pat banāli pateikt "paldies" (nerunājot jau par šokolādēm).
Nebeidzams darba apjoms
Lielās firmās sekretāram ir konkrēts (bieži vien pat ne pārāk garš) pienākumu saraksts. Taču nelielos uzņēmumos sekretārs ātri vien kļūst par pārdošanas menedžeru, grāmatvedi un vietnieku vienā personā. Darbā nākas apgūt gan muitas, gan valūtu operācijas, Dievs vien zina, ko vēl ne.
Ja "sadumpoties" un teikt, ka "tas neietilpst manos pienākumos", var uzreiz iet uz durvju pusi. Tādā darbā ir tikai viena priekšrocība – pieredze: ja tādā vietā nostrādāti vairāki gadi, droši var dibināt savu firmu. Taču visu šo laiku sekretāram trūkst roku un laika, spēku un nervu, jo viņš strādā kā zirgs.
